Grāmatu ilustrējis pazīstamais mākslinieks Reinis Pētersons. Grāmatā aizraujoši izstāstīta Latgales priekšpilsētas bērnu piedzīvojumiem bagātā dzīve.
„Esmu uzaugusi laukos, tāpēc man ir ļoti neparasti iztēloties, kā bērnību pavada Rīgas bērni,” stāsta Luīze Pastore. „Ja es būtu Rīgas bērns un man būtu jānīkst augstceltņu mūros, es, tāpat kā “Maskačkas stāsta” galvenais varonis, aiz garlaicības lūgtos, kaut Rīga nogrimtu Daugavas dibenā – vismaz būtu interesantāk! Saprotams, labprātāk es uzaugtu tādā vietā kā Maskačka, kur dzīvotu savā vaļā un iekultos galvu reibinošos piedzīvojumos. Maskačka burtiski izdzīvo vienu mazu “ Maskačkas stāstu” katru dienu, man tikai vajadzēja to ņemt un pierakstīt.
Pati savu Maskačkas stāstu izdzīvoju laikā, kad studēju Latvijas Kultūras akadēmijā. Diendienā klimstot cauri Maskačkai, pieredzēju, ka šis rajons ir spēcīgs oponents spožajai un glancētajai Vecpilsētai, no kuras tas atrodas vien spļāviena attālumā, tomēr Maskačka ir neatkarīga republika, uz kuru neattiecas vispārpieņemtie noteikumi. Četru gadu laikā es tur tā arī paliku tikai viese. Laupītāju leģendām apvītais rajons – nobružāts un aizmirsts – patiesībā kūsāja no dzīves gan leģendārā tirgus „Latgalīte” publikā, gan klaiņojošajos suņos ar dzīvesgudrajiem skatieniem. Tomēr svešinieku acīm Maskačkas būtība tik un tā paliek noslēpums.”
Luīze Pastore studējusi starpkultūru sakarus Latvijas Kultūras akadēmijā (2005 – 2009), ir divu bērnu grāmatu autore – „Stāsts par Pakaļasti tiem, kas vēl aug” (2009) un „Petra un Sniegpārslu meistars” (2012). „Maskačkas stāsts” ir trešā autores grāmata bērniem. 2010. gadā Luīze Pastore vadījusi radošās rakstniecības nodarbības bērniem un jauniešiem no sešu līdz sešpadsmit gadu vecumam.
