Periods no 19. gadsimta 90. gadiem līdz Pirmā pasaules kara sākumam Latvijā ir raksturīgs ar iepriekš nepieredzētu estētisko un idejisko daudzveidību, kas atbalso norises citos Eiropas reģionos. Tas ir latviešu modernās kultūras nostiprināšanās laiks, ko raksturo ideju un vērtību plurālisms. Šo periodu mēdz apzīmēt ar franču valodas vārdiem "fin de siècle" (gadsimta beigas) – terminu, kura sākotnējā nozīme saistīta ar atteikšanos no agrākās estētiskās pieredzes, kā arī ar noteikta laikmeta beigām un jauna posma sākumu.
Šīs grāmatas mērķis ir pavērt ieskatu literatūras un kultūras sociālajā vēsturē, izsekojot mijiedarbei starp sociālajām pārmaiņām un kultūras procesu. Grāmatas autori detaļpētījumos pievēršas nācijas kartēšanai un kultūras atmiņai, latviešu un vācbaltiešu literārajām reprezentācijām, pārmaiņām sievietes identitātē un emancipācijas idejās, dzimtes un seksualitātes jautājumiem.
Grāmatas centrā ir latviešu literatūras attīstība, bet, ņemot vērā ciešās saiknes dažādu kultūras jomu starpā, iezīmētas arī saiknes ar tendencēm gadsimtu mijas mākslā, mūzikā, teātrī, tāpat arī periodikā un populārajā kultūrā.
Grāmata sagatavota un izdota Latvijas Zinātnes padomes projektā “Literatūra kā pārtulkotas pašidentitātes veidošanas medijs”.
