Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) nominantus portālā LSM.lv apskata balvas iepriekšējo gadu pretendenti, laureāti un žūrijas dalībnieki.
Piedzīvojot pandēmiju kā pavisam nopietnu kultūru un sabiedrību transformējošu procesu kopumu, šķiet, ka nekad pēdējo 5–7 gadu laikā grāmatām nav pievērsts tik daudz uzmanības kā šī pēdējā gada laikā. No vienas puses tas ir ļoti labi, jo grāmata ir nezūdoši klasiska vērtība, kas spēj mierināt, novērst uzmanību, likt just, aicināt domāt un visādi citādi sekmēt pašattīstību, no otras puses – aiz katras grāmatas ir tās radītājs (lasi: literāts), kam gluži kā demiurgam jāuzņemas pilna atbildība par visām sevis radītajām būtnēm. Un nekad tas nav tik sarežģīti kā pirmajā reizē (un to es jums saku no pieredzes!).
Andris Kalnozols ar savu romānu “Kalendārs mani sauc” ir nebijis precedents latviešu literatūrā, jo ļoti reti debijas sevī iemieso arī dižpārdošanas fenomenu, savukārt Elvīras Blomas “Izdzēstie attēli” ir viena no tām grāmatām, kas savu prezentāciju piedzīvoja vēl krietni pirms mēs bijām spiesti ievērot ierobežojumus. Laura Veipa “Interesantās dienas” un Ivara Šteinberga “Strops”, manuprāt, rada īpatnēji savstarpēju saspēli, katrs runādams savā poētiskajā valodā, taču abu mērķis ir līdzīgs – atklāt maskulīnās pasaules izjūtu. Katrs no debitantiem ir īpašs un atšķirīgs, un tieši tāpēc – ārkārtīgi interesants.
Klikšķini uz attēla, lai iepazītu katru no debitantiem:
Andris Kalnozols – "Kalendārs mani sauc"
Ivars Šteinbergs – "Strops"
Elvīra Bloma – "Izdzēstie attēli"
Lauris Veips – "Interesantās dienas"
