Krājuma atdzejotājs Guntars Godiņš par šo krājumu raksta: “Šīs grāmatas pirmajā daļā jūs atradīsiet dzejoļus, kurus esmu atdzejojis no igauņu valodas, bet otru daļu veido Contras latviski rakstītie teksti. Jā, Contra ir tik labi apguvis latviešu valodu, ka spēj tajā saskatīt vārdu spēles, atskaņas un saskaņas. Uz kāda fona radās Contras izteiksmes veids?
Pagājušā gadsimta 80. gadu beigas un 90. gadu sākums tiek uzskatīts par igauņu dzejas lūzuma periodu, kad “dziesmotās revolūcijas” laikā literatūrā ienāk jaunie autori ar savu domāšanu un stilu, ar citādu attieksmi pret sabiedrību un tekstu, ar interesi par norisēm filozofijā un literatūrā.
Dzejnieks un literatūrkritiķis Haso Krulls (Hasso Krull) esejā raksta: “Jaunā literatūra ir atšķirību literatūra. Atšķirības tiek uzsvērtas pašu atšķirību dēļ, tāpat kā kādreiz uzsvēra mākslu mākslas dēļ vai dzīves tuvību tuvības dēļ.” Spilgtākās novitātes ir ieraugāmas tā laika jauno dzejnieku publikācijās, taču ne tikai tajās. Līdztekus publikācijām parādās arī underground literatūrai raksturīgā uzvedība, izrādīšanās, dažādas performances.”
Ar ko šis krājums “Tik grūti ir būt latvietim” ir īpašs? Contras dzejas valodu nav iespējams sajaukt, jo tās kodam piemīt oriģināla ekspresija un noskaņa. Viņa dzejā (igauņu valodā) ir ļoti daudz vārdu spēļu, fonētisku saskaņu, izteicienu un frazeoloģismu (nereti citādā mērcē), un to pašu viņš turpina, rakstot dzejoļus latviski.
Īpašu šarmu Contras dzejai piešķir bagātīgā humora, satīras, ironijas un paradoksu klātbūtne, šīs īpašības ir reti sastopamas īpašības latviešu dzejā, tāpēc Contras dzeja papildina mūsu samērā pieticīgās ironiskās un humora dzejas amplitūdu.
Mākslinieces Elīnas Brasliņas radītie tēli veiksmīgi papildina Contras oriģinālo dzejas rokrakstu un noskaņu.
Contra (īstajā vārdā Margus Konnula) dzimis 1974. gadā Veru apriņķa mazpilsētā Urvastē. Tur viņš sācis skolas gaitas, vēlāk strādājis (vienu mēnesi!) par angļu valodas skolotāju, par pagasta avīzes redaktoru un pastnieku. Pašlaik ar sievu Airi un diviem dēliem dzīvo lauku mājās. Contra ir dabas bērns gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Dzejas brauciena laikā Veru viņš ieradās īsās biksēs un basām kājām, bet līdzi paņēmis raksturīgo labsirdīgo un omulīgo noskaņojumu un neatkārtojamos smieklus. Strādājot par pastnieku Urvastē, fotogrāfijas ar Contru uz velosipēda ar pastnieka cepuri galvā bieži rotāja galvaspilsētas lielākos laikrakstus. Piesliešanās citiem igauņu etnofutūristiem bija loģiska un dabiska. Etnofutūrisms ir igauņu literātu izdomāts mākslas un literatūras virziens, kas atzīst tradicionālo kultūru un saista to ar modernismu.
Pirmais viņa dzejoļu krājums ar nosaukumu “Ohoh!” iznāca 1995. gadā. Līdz šim iznākuši 18 dzejoļu krājumi paša izdevniecībā “Mina Ise” (Es Pats). Contra rakstījis arī prozu, dzeju un lugas bērniem, viņš aktīvi darbojas dažādos Igaunijas televīzijas raidījumos.
Contru Igaunijā uzskata par dziesminieku, viņš tiek aicināts lasīt un arī dziedāt savus dzejoļus klubos, skolās, privātos pasākumos. Ne dzīvē, ne dzejā viņš neko nesarežģī, nesamežģī.
Contras valoda ir ļoti bagāta, būtībā viņš raksta divās valodās – igauņu literārajā un Veru dialektā. Valodas skaniskie efekti, dažādas vārdu, zilbju sakritības ir viņa lielākais trumpis. Piemēram, dzejoļu krājuma nosaukums “Ei ole mina su raadio” ir savdabīgs valodisks atradums.
Nozīme vienkārša – “Neesmu es tavs radio”, bet te izmantota skolu dziedāšanas stundās ieviestā tradīcija notis saukt dīvainajos nosaukumos – jo, le, mi, na, ra, ti jo.
Šādu fonētisku dzejoļu Contram ir daudz. Bieži vien viņš izmanto visiem zināmas dzejas rindas, veidojot savdabīgas parodijas. Viņa spalvai pieder pat Igaunijas himnas parodija ar nosaukumu “Himna Pidžamai”. Contra bieži tiek aicināts lasīt savus dzejoļus bērniem. Pēc viņa viesošanās Veruso (Võrusoo) skolā skolēni tās mājaslapā nopublicēja atsauksmes.
“Viņš ir drošs vīrs, kas nebaidās uzstāties. Viņa dziesmas un dzejoļi bija interesanti un humoristiski,” – rakstīja kāds zēns. Vienam patika Contras lasīšana, citam dziedāšana, vēl kāds bija sajūsmā par dzejā izmantotajiem rupjajiem vārdiem.
Grāmata izdota ar Igaunijas Kultūrkapitāla atbalstu
