Tajā par vienu no stāsta varoņiem kļuvis arī animācijas meistars Volts Disnejs un ir atsauce uz Ernesta Hemingveja darbu “Sirmgalvis un jūra”. Grāmatas dizainu un ilustratīvo pielikumu, komiksu, darinājis Reinis Pētersons.
“Krājums ir vienīgā pieņemamā sižeta literatūras forma. Romānu lasot, mēs redzam, mēs ar pirkstiem jūtam, kad tas beigsies. Krājumā ne, nav zināms, vai atlikušajā lapu šķipsnā turpināsies šis stāsts vai sāksies jau nākamais. Izņemot pēdējo stāstu, jā, diemžēl tas tomēr būs paredzams,” stāsta Jānis Joņevs.
“Tīģeris” ir Jāņa Joņeva otrā grāmata, kas iznāk septiņus gadus pēc pirmā, dažādu balvu laurus plūkušā, vairāk nekā desmit valodās tulkotā un režisora Jāņa Ābeles ekranizētā romāna “Jelgava 94”. Likumsakarīgi – “Tīģeris” nāk klajā nedēļu pirms rakstnieka 40.jubilejas.
“Tas ir, varētu teikt, – par mūsu sapņiem, kas piepildās. Negaidītā veidā. Un “Tīģeris” – tas ir tāds simbols, ka esam šādi, bet jūtamies šādi. Tas tīģeris tur spokosies cauri lapām, tad jau viss būs saprotams,” par jaunāko veikumu stāsta Joņevs.
“Es negribēju sacensties ar iepriekšējo. Kad jau es tiku līdz kaut kādai rakstīšanai, tad es drīzāk centos ignorēt iepriekšējo.
Varbūt vienīgais saskares punkts ir tas, ka es centos, lai noteikti nav "Jelgavas" turpinājums nekādā veidā. Cik tālu iespējams no sevis aiziet, to redzēsim. Lai vai kāda tā grāmata būs, bet vismaz citādāka.”
Grāmatu ievada animācijas meistara Volta Disneja citāts: “To, ko var izsapņot, var arī īstenot.”
“Ar šo citātu, kas ir tik bieži citēts, sākas visa grāmatas ideja. Likās, ka tas ir tik skaists un motivējošs izteikums, bet reizē tas ir tik absurds. Cik lielā mērā mēs varam tam noticēt. Zināmā mērā grāmata ir atbildes meklējums uz šo jautājumu. Tur ir divas daļas tam citātam par sapņošanu un darīšanu un grāmata vairāk ir par sapņošanu. Pareizo sapņošanas tehnoloģiju, kā sapņot, lai viss piepildītos,” atzīmē autors.
Rakstnieks arī atzīst, ka varēja būt arī tā, ka “Jelgava 94” paliktu, kā viņa vienīgā grāmata. Šī tapusi daudzu citu vēl pagaidām noslēpumā turētu darbu un projektu starplaikos. Atbildot uz jautājumu, vai arī “Tīģeris” varētu piedzīvot ekranizāciju, rakstnieks joko, ka jābūt uzmanīgam ar vēlmēm, jo tās mēdzot piepildīties. Taču principiālu iebildumu pret to viņam neesot.
“Šeit var būt desmit filmas (smejas). Es nedomāju rakstot par ekranizēšanu. Ja izvēlās stāsta vai scenārija formu, tad to izvēlas tāpēc, ka šķiet, ka šo izteikt vislabāk var tieši tādā veidā. Bet Reinis – ilustrators – jau lasot teica, ka vienu stāstu viņš jau ir noskatījies kā multeni. Vismaz viens cilvēks ir to redzējis kā ekranizējamu. Es tik tālu nedomāju,” stāsta Joņevs.
Par autoru
Jānis Joņevs (1980) plašāk zināms kā daudzkārt godalgotā un jau vairāk nekā desmit valodās tulkotā romāna “Jelgava 94” autors. 2019. gadā uz lielajiem ekrāniem nonāca arī režisora Jāņa Ābeles pēc grāmatas “Jelgava 94” motīviem uzņemtā filma.
Daudz publicējies kultūras periodikā. 2014. gadā kopā ar mākslinieku Reini Pētersonu tapusi grāmata bērniem “Slepenie svētki”. Latvijas teātros iestudētas arī vairākas autora lugas: “Bārdas” (“Dirty Deal Teatro”, režisors Mārcis Lācis), “Rīga. Urbānie mīti” (Jaunais Rīgas teātris, režisors Mārcis Lācis), “Zvērīgā mīla” (“Dirty Deal Teatro”, režisors Mārcis Lācis, dramaturgi Jānis Joņevs un Anete Konste).
