Pati rakstniece uzskata – rakstīšana ir tīri ar garīgo saistīts process. Dienasgrāmatās no 2017. līdz 2018. gada 18. novembrim viņa fiksējusi izjūtas un novērojumus, kas apkopoti izdevumā “Skiču burtnīca. Simts”.
“Un, kad tādiem gada pierakstiem iziet cauri, tad tu vari uz sevi tā paškritiski paskatīties,” uzskata Repše. Tās ir izjūtas, kas dzimušas ceļā, esot vienai un tiekoties ar dažādiem cilvēkiem. Tāpat tās ir pārdomas pēc zīmīgiem simtgades notikumiem.
Kā izteikusies uz izdevuma aizmugurējā vāka citētā politoloģe Vita Matīsa, šī ir liecība par 2018. gadu bez izskaistinājumiem. “Kādi mēs bijām Latvijas simtgadē? Gundegas Repšes dienasgrāmata dod tiešu liecību par 2018. gadu, stāstot bez izskaistinājumiem, bet ar mīlestību. Autore atgādina, ka ideāli un sirdsapziņa nebūt nav aizgājušā laikmeta relikti, ka tās ir substances, kuras vēl joprojām izšķir – valstij būt vai nebūt. Literatūra dzimst jēgas klusajā pazemībā, raksta Repše; piebilstu, ka arī valsts dzimst un top jēgas klusajā pazemībā. Grāmata nebuldurē līdzi “tītaru bara dziesmusvētkiem”, bet ir šīs jēgas meklējums,” uzskata politoloģe Vita Matīsa.
