Antoloģija ir ilgi lolota, un tajā 11 krievu mūsdienu dzejnieku darbi ir lasāmi četru latviešu dzejnieku atdzejojumos.
Grāmatā iekļautā dzeja ir teju neaptverami daudzveidīga kā satura, tā valodas līdzekļu ziņā.
Antoloģijas atvēršanas svētki notiks 24. janvārī Raiņa un Aspazijas muzejā.
Jaunā antoloģija piedāvā retu iespēju – vienkopus iepazīt 11 izcilu krievu valodā rakstošu dzejnieku rokrakstu, atdzejotu latviski.
Tie nav tikai Krievijā dzīvojoši krievu dzejnieki, autoru ģeogrāfija ir daudz plašāka, un šai ziņā izdevums ir pat unikāls – atzīst antoloģijas korektors Kristaps Vecgrāvis.
“Šāda apmēra krievu dzejas antoloģija autoru ģeogrāfijas ziņā un arī pašas antoloģijas lieluma ziņā latviešu literatūrā ir pirmo reizi.
2017. gadā bija iznākusi grāmata “12 dzejnieki no Krievijas”, kurā bija tikai Krievijas krievu dzejnieki, šie savukārt ir pasaules krievu dzejas pārstāvji. Nekas pielīdzināms šai antoloģijai nav iznācis arī padomju laikā,” stāsta Kristaps Vecgrāvis.
Līdzās Krievijas dzejniekiem antoloģijā iekļauti Vidusāzijas valstīs, Vācijā, Amerikā un vēl citviet dzīvojošu krieviski rakstošu dzejnieku darbi. Izvēlētais nosaukums “Dziedāšanas sezona” ir atsauce uz pavasaros dzirdamo putnu kopkori, kad putni dzied viens par otru reibinošāk un neprātīgāk, un savā ziņā šāds kopkoris ir arī grāmatā iekļauto autoru dzeja.
Nosaukums tapis spontāni, kad dziedāšanas sezona gluži burtiskā nozīmē sākusies arī apgāda “Literatūras kombains” vadītājai, arī atdzejotājai Vijai Birkovai.
Viņa stāsta: “Savulaik es dziedāju korī, un mēs ar kolēģiem, ar kuriem strādājām pie tulkojumiem, sazvanījāmies, un es teicu – tagad man ir sākusies dziedāšanas sezona, man mazāk laika būs.
Tā arī tapa šis nosaukums, bet savā ziņā tā ir arī ideja, kas caurstrāvo un vieno šos autorus, jo dziedāšanas sezona – tā ir tā balss, kas izpaužas caur viņu dzeju, caur mūžu, caur devumu.”
Līdzās Vijai Birkovai krievu mūsdienu dzejnieku darbus atdzejoja Alda Barone, Sergejs Moreino, kurš ir arī antoloģijas sastādītājs, kā arī nu jau mūžībā aizgājusī Maira Asare.
Tematiskajā un eksistenciālajā aptvērumā, kā arī valodas līdzekļu izvēlē korektors Kristaps Vecgrāvis grāmatā pārstāvēto krievu dzeju raksturo kā atsevišķu kontinentu:
“Ja mēs uz latviešu dzeju varam paskatīties kā uz tādu lielu sauszemes gabalu, tad šis jau ir kontinents, jo krieviem ir lielāka dzejas vēsture aizmugurē, viņiem ir daudz vairāk tulkojumu bijis, kas iepludinājuši iekšā dažādas lietas, vēsture bijusi daudzveidīgāka, un viņi paši pēc mentalitātes arī ir mērķtiecīgāki, drošāki, un varbūt tas ir likumsakarīgs rezultāts, ka krievu dzeja apdzīvo šādu milzīgu kontinentu valodā.”
Vija Birkova atdzejojusi Oļega Zolotova dzeju. Tā viņu fascinējusi gan ar savu savdabīgo izteiksmi, gan spēju paraudzīties uz lietām no pavisam neierasta rakursa:
“Priekš manis tas bija atklājums kā tāds, kas ir dzeja, jo te es sastapos ar pavisam savādāku izpratni, pieeju, rokrakstu, uztveri, sajušanu. Niansētu, savdabīgu.
Šī pārnešana latviešu valodā man prasīja iejušanos šī cilvēka dzīvē, lai varētu to jēgpilni pateikt latviešu valodā, saglabājot ritmu, plūdumu, nezaudējot ne kripatiņas. Uzdevums bija pamatīgs.”
Līdzās Oļegam Zolotovam antoloģijā pārstāvēti arī Kaļiņingradas dzejnieki Boriss Bartfelds un Sergejs Mihailovs, Maskavas dzejnieki Vadims Mesjacs un Boriss Kolimagins, Šveicē dzīvojošais Sergejs Zavjalovs, Somijā mītošais Hamads Zakirovs un citi.
Lielākā daļa no viņiem ne vienreiz vien viesojušies arī Latvijā. Boriss Kolimagins, piemēram, strādājis Ventspils Rakstnieku mājā, kur tapuši arī šīs vietas iedvesmoti dzejoļi, ko viņa paša lasījumā var iepazīt video versijā.
