Jauniznākušās grāmatas galvenais varonis ir Ints Cālītis. Tāpat kā grāmatas autors – vēsturnieks, pedagogs, žurnālists un rakstnieks Vilis Seleckis – arī Ints Cālītis bija Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts. Abi 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarību.
“Taču Inta Cālīša cīņa par to sākusies daudz agrāk. Ne velti padomju režīms viņu trīsreiz sēdināja cietumā, pakļāva necilvēcīgiem apstākļiem, taču neuzveica,” norāda grāmatas izdevēji.
Pirmoreiz Ints Cālītis arestēts 1948. gadā par skolēnu pretošanās organizācijas “Lāčplēsis” dibināšanu un proklamāciju izlīmēšanu par godu Latvijas Republikas 30. gadadienai. Nepilngadīgais jaunietis piedzīvo nīkšanu un pratināšanu Stūra mājā un Centrālcietumā, tad garu ceļojumu uz apcietinājuma vietu Kolimā. “Astoņi gadi drausmīgi smaga darba, nemitīga bada – apstākļu, ko mūsdienu cilvēkam pat grūti iedomāties, kad, turot rokā zelta tīrradni, sapņo tikai par gabaliņu maizes,” teikts grāmatas pieteikumā.
Pēc atgriešanās Ints Cālītis dzīvo čekas modro acu uzraudzībā, taču cīņu par savu mērķi turpina. 1958. gadā seko otrais arests, tā pamatojums – kratīšanas laikā atrastais 18. novembra runas melnraksts un veci kara laika žurnāli bēniņos. Trešais arests 1983. gadā par parakstu uz 1979. gada Baltijas hartas, kurā pirmoreiz bija atklāti izvirzīta prasība atzīt Molotova-Ribentropa noziedzīgo līgumu par spēkā neesošu.
“Jaunībā daudzi ir aizrāvušies ar Džeka Londona stāstiem par zelta meklētājiem. Ints Cālītis nemeklēja Klondaiku, viņu uz zelta atradnēm Kolimā aizsūtīja padomju vara par to, ka viņš meklēja brīvību Latvijai, ko mīlēja vairāk par visu. Tāpēc viņam šis zelts nozīmēja mūžīgu badu, līdz neiespējamībai novājinātu organismu, necilvēcīgi smagu darbu,” norāda grāmatas izdevēji. “Tas detalizēti aprakstīts Viļa Selecka grāmatā “Disidents”. Tik detalizēti, ka emocionāls lasītājs beidzot var ne tikai pieņemt zināšanai, ka tā nu tas bija, bet dziļi izdzīvot līdzi.”
Pieejama arī e-grāmata.
