Grāmata uzrakstīta gada laikā, pirmās lappuses tapušas 2020. gada janvārī. Rakstniece Nora Ikstena atzīst, ka grāmata ir skaista, bet par saturu jāspriež lasītājiem: “Es apzinos to, ka es esmu pārkāpusi pāri “Mātes pienam”.
Man pašai tas ir liels solis uz priekšu, un es esmu uzrakstījusi to vienīgo, ko es varēju uzrakstīt.
To grāmatu es sāku rakstīt 2020. gadā Valensijā, kad mēs vēl nemaz nezinājām, kur mēs visi nokļūsim, un spītīgi turpināju visu gadu gan Ikšķilē, gan Norvēģijā, uz kurieni mani dzīve aiznesa, Ērgļos un atkal Ikšķilē, jā, šeit pie tā paša ozola.”
Māksliniece Katrīna Vasiļevska ilustrācijām izmantojusi Aivara Vilipsona zīmējumus, kas jaunajam romānam piešķir Noras Ikstenas stilam raksturīgo daudzslāņainību arī vizuālajā risinājumā.
Nora Ikstena dzīvo savas dzimtas mājās Ikšķilē, Daugavas krastā. Rakstniece ir novērojusi šo dabas parādību, kas devusi nosaukumu grāmatai.
“Ūdens mirdzēšana ir tāds fenomens, kad gaisma kaut kādā veidā krīt uz ūdens virsmas, un tas ir tikai viens brīdis, ko gribas noķert. Es nemaz negribu to paskaidrot, tā ir mana iekšējā sajūta, es zinu, ko es esmu izdarījusi, esmu uzrakstījusi, un esmu ļoti priecīga, ka es to esmu izdarījusi, negaidot no apkārtējiem baigo sapratni, cik nu tur tās galaktikas iekšā plīst; cik plīst, tik lai saplīst,” teic autore.
