Latvijas Rakstnieku savienībā izveidotā Dzejas dienu padome sola pārdomātāku pasākumu plānošanu, veicināt dzejnieku un atdzejotāju sadarbību, tostarp pašmāju autoru darbu tulkošanu un izdošanu ārvalstīs. Turklāt katru gadu Dzejas dienās daudzinās ne tikai pašmāju dzejdarus, bet izcels arī ārvalstu autorus. Šoruden akcents būs uz igauņu un lietuviešu dzeju.
Klausot Raiņa “Ugunī un naktī” izteiktajam aicinājumam “mainies uz augšu”, Latvijas Rakstnieku savienība ķērusies pie Dzejas dienu līdzšinējo tradīciju pārskatīšanas – tostarp pie prestižās Dzejas dienu balvas atjaunošanas.
“Jebkuram pasākumam laiku pa laikam ir jāsavāc sevi rokās, jāapskatās, ko darīt tālāk, un jāiet uz priekšu,” ir pārliecināts Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze. “Un šis ir tas brīdis, kad jāpaskatās, ko darīt tālāk, un jārīkojas tā, kā rīkojas 21. gadsimtā visur citur pasaulē.”
Jundze apliecināja, ka vēlētos, lai ar laiku Dzejas dienas kļūtu par lielu Eiropas mēroga notikumu, un uzskata – Latvijas Rakstnieku savienība perspektīvā to var panākt.
“Un tas arī ir tas mērķis. Uztaisīt tādu festivālu, kur latvieši redz gan labākos savus autorus, gan tādus ārvalstu literātus, par kuriem esam dzirdējuši, vai varbūt, kurus nepazīstam, bet viņi ir ļoti labi,” skaidroja Jundze.
Pasaules elpa Dzejas dienās bijusi arī līdz šim. Bet, sākot ar šī gada Dzejas dienām, ārvalstu dzejnieku uzņemšanai dots noteiktāks mērķis, proti, nepieciešamība padarīt to par starptautisku festivālu ir veidot latviešu literatūras klātbūtni arī viņiem.
Kā uzsvēra Dzejas dienu padomes locekle, dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode, būtiska ir ne tikai ārzemju autoru iztulkošana un selektīva piedāvāšana publikai: “Bet arī tas, ka viņi, atbraucot šurp, var iepazīties ar mūsu piedāvājumu, kas notiek Latvijas dzejas ainavā, un savstarpēji mijiedarboties ar mūsu autoriem, atdzejotājiem.”
Lai Latvijas Dzejas dienās viesotos paši pieprasītākie pasaules autori, rīkotāju stratēģija paredz Dzejas dienu notikumus plānot vairākus gadus uz priekšu. Kā pastāstīja Dzejas dienu rīkotāji, galvenā atšķirība ir plānojamība: “Izveidojot festivāla padomi, mēs vismaz tuvāko gadu periodam un, cerams, ilgākam laikam varam iedot nākotnes vektoru stabilāku, pārskatīt programmu uz priekšu, veidot sasaistes uz priekšu.”
Dzejas cienītāju un profesionāļu sastapšanās laiks, proti, septembris, Raiņa dzimšanas diena, nav mainīts, bet vieta gan!
“Mēs šodien esam lielās pārdomās, kā uztaisīt mūsdienās šo pasākumu,” neslēpa Jundze. “Ja taisām labu pasākumu pie Raiņa pieminekļa, tad nav naudas citiem pasākumiem. Šogad mēs izvēlējāmies citu ceļu. Mēs iesim pie Raiņa pieminekļa Raiņa kapos, būs arī Rainim veltīti lasījumi, būs vēl arī daži citi pasākumi. Mazāk pievērsīsim vērību kādai konkrētai vietai, bet liksim centrā pašu Raini.”
Dzejas dienu rīkotāji reģionos aicināti sazināties ar Latvijas Rakstnieku savienību, lai tur plānotos notikumus varētu ievietot Dzejas dienu kopējā kartē un vajadzības gadījumā saņemtu palīdzību autoru, organizējot autoru viesošanos.
