Par aizvadītā gada literatūras kopainu gan Vita Zelče, gan Arnis Koroševskis Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” teic, ka tā bijusi ļoti bagātīga it visos žanros. Koroševskis īpaši izceļ Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) nominantus kategorijā “Spilgtākā debija”, bet Zelče izceļ vēl kādu vispārēju tendenci – literatūrā vairāk kā citus gadus sastopama empātija, līdzjūtība.
Mana grāmata
Kas no lasītā atstājis spilgtāko iespaidu?
Baiba Kokina: Man ļoti patika Ingas Ābeles grāmata “Balta kleita”. Domāju, ka stāsts nebūt nav viegls žanrs – dažās lappusēs uzburt dzīvi, pateikt kaut ko tādu, kas paliek prātā. Šie stāsti ir diezgan, kā autore saka, – sāpīgi, sūri. Es ļoti iesaku šo darbu lasīt, arī tiem, kam bail no stāstiem.
Nupat nonācis manās rokās un vēl līdz pusei izlasīts, bet jau ļoti patīk, ir Laimas Kotas romāns “Cilvēks ar zilo putnu”. Šeit interesanti saskaras Anšlava Eglīša sarkasms, humors ar Laimas Kotas spožu skatījumu. Es to uztveru kā ārkārtīgi veiksmīgu dialogu starp autori un Anšlavu Eglīti.
Jāatzīmē, ka latviešu inteliģences dzīve pēckara bēgļu nometnēs ir tēma, kas literatūra ir diezgan maz skarta.
Vita Zelče: Mans favorīts šajā gadā ir Alda Bukša romāns “Brāļi”. Romāns ir par ļoti izteiktu Latgales identitāti un arī par attiecībām ar pārējo Latviju. Šajā romānā savijas mūslaiku kriminālintriga ar pagātnes slāni, proti, Latgales nacionālo partizānu cīņām. Šī ir grāmata gan par šodienas, gan pagātnes Latgales savdabību un spēku, kuru, manuprāt, liela daļa Latvijas ne pamana, ne akceptē.
No manis izraudzītajiem darbiem, protams, ir arī sērija “Es esmu…”. Ar nožēlu jāpiebilst, ka vēl neesmu izlasījusi visus romānus, bet šā brīža neapšaubāmais favorīts ir Ingas Gailes romāns “Rakstītāja”. Grāmata ir ļoti labi uzrakstīta saturiski un formas ziņā.
Tas ir vēstījums par sievietes ceļa sākumu no nevienlīdzības līdz pirmajiem līdztiesības sākumiem.
Arnis Koroševskis: Daces Vīgantes stāstu krājums “Bumbulītis”, kuru es vērtēju kā pagaidām visveiksmīgāko autores grāmatu. Šoreiz Vīgantei izdevies sintezēt viņai līdz šim raksturīgo minimālismu ar ekspresīvāku, košāku izteiksmi.
Andras Manfeldes romāns “Vilcēni”. Jāsaka, ka tas ir ļoti neparasts darbs, jo ar šo dzejisko, ekspresīvo valodu Manfelde pietuvojas liroepiskai tradīcijai – romāns vietumis drīzāk atgādina poēmu. Tas ir brīnišķīgs 90. gadu sākuma Jūrmalas dzīves un sadzīves raksturojumus. Uzskatu, ka Andra Manfelde šobrīd ir viena no spēcīgākajām latviešu rakstniecēm, kura 21. gadsimta sākuma latviešu literatūras vēsturē paliks tieši ar šādu vērtējumu. Viņa spēj mākslinieciski spēcīgi darboties pilnīgi visos žanros.
Ja runājam par tulkojumiem, tad noteikti jāpriecājas par Čārlza Bukovska dzejas izlasi “Kodiens”. Viņš ir kulta autors, un domāju, ka arī šī dzejas izlase savā ziņā kļūs par kulta grāmatu.
Aiz borta
Kas raisa neizpratni LALIGABA nominantu sarakstā?
Arnis Koroševskis: Paturot prātā, ka es pats iepriekšējā gadā esmu bijis LALIGABA žūrijā, man nav nekādu ilūziju par to, cik šis vērtēšanas process ir sarežģīts. Varētu likties, ka tas ir ļoti humanitārs process, bet būtībā tam ir tāda matemātiska iedaba – ja jūs rīcībā ir desmit spēcīgas grāmatas, tad no tām ir jāatlasa septiņas, kuras ir ārkārtīgi spēcīgas un [galu galā] jāiekļaujas četrās grāmatās.
Vērtēt literatūru ir tāda neiespējamā misija – mākslas kritika ir ārkārtīgi subjektīva un ar to vienmēr ir jārēķinās.
Vita Zelče: Mani ļoti nepatīk, ka LALIGABA nomināciju klāstā nav dokumentālās literatūras. Šobrīd, manuprāt, dokumentālais virziens vairāk pārceļas tieši uz literatūru, prom no zinātnes. Mūsdienu zinātnē tāda klasiskā monogrāfija zaudē savu nozīmi, bet dokumentālais stāstījums vai populārzinātniskais stāstījums ir gan nepieciešams, gan tā ir laba stāstīšanas iespēja.
KONTEKSTS:
LALIGABA balvu ieguvēji tiks noteikti ekspertu komisijas aizklātā balsojumā un paziņoti LALIGABA balvu pasniegšanas raidījumā, kas būs skatāms šī gada 30. aprīlī pulksten 21.00 LTV1 un portālā LSM.lv. To veidos “Satori” radošā komanda un režisore Liene Linde.
Latvijas Literatūras gada balvas nominanti:
Labākais dzejas darbs
- Amanda Aizpuriete “Pirms izvākšanās” (“Neputns”)
- Ingmāra Balode “Dzejoļi pēc mūsu ēras” (“Neputns”)
- Katrīna Rudzīte “Ērti pārnēsājami spārni” (“Neputns”)
- Kārlis Vērdiņš “Gatavā dzeja” (“Neputns”)
Labākais prozas darbs
- Inga Ābele “Balta kleita” (“Dienas Grāmata”)
- Inga Gaile “Rakstītāja” (“Dienas Grāmata”)
- Jānis Joņevs “Tīģeris” (“Dienas Grāmata“)
- Laura Vinogradova “Upe” (“Zvaigzne ABC”)
Labākais darbs bērniem
- Ērika Bērziņa “Mammas dzejoļi”, ilustrējusi Anna Vaivare (“Liels un mazs”)
- Ieva Melgalve, Elizabete Lukšo-Ražinska “Emī un Rū. Robota sirds”, ilustrējusi Guna Poga (“Tuta Media”)
- Marts Pujāts “Ej nu ej”, ilustrējusi Lāsma Pujāte (“Liels un mazs”)
- Inga Žolude “Pirmo reizi uz Zemes”, ilustrējis Krišs Salmanis (“Liels un mazs”)
Labākais tulkojums
- Dena Dimiņa no holandiešu valodas tulkotais Edvarda van de Vendela romāns “Zilās zāles vasara” (“Liels un mazs”)
- Jāņa Elsberga no angļu valodas tulkotā Čārlza Bukovska dzejas izlase “Kodiens” (“Neputns”)
- Daces Meieres no lietuviešu valodas tulkotais Jurgas Viles grafiskais stāsts “Sibīrijas haiku”, ilustrējusi Lina Itagaki (“Liels un mazs”)
- Māras Poļakovas no krievu valodas tulkotais Leonīda Dobičina romāns “Enpils” (“Orbīta”)
Spilgtākā debija
- Elvīra Bloma “Izdzēstie attēli” (“Orbīta”)
- Andris Kalnozols “Kalendārs mani sauc” (“Orbīta”)
- Ivars Šteinbergs “Strops” (“Neputns”)
- Lauris Veips “Interesantās dienas” (“Orbīta”)
Šī gada balvas devīze “Priekos un bēdās” apliecina literatūras spēku pārdzīvot arī visdrūmākos laikus, sniedzot iespēju patverties no apkārt notiekošā, ļaujot ceļot laikā un telpā, kā arī rast mierinājumu un labāk izprast pasauli. Lai kas arī notiktu, grāmata nekad nepievils – būs kopā gan priekos, gan bēdās, gan veselībā, gan slimībā, spēs izvest caur uguni un ūdeni, – to apliecina zīmogs, šī gada balvas vizuālā zīme. Balvas vizuālās identitātes autors ir mākslinieks Mareks Hofmanis.
