Andreja Cīruļa iesākto grāmatu viņa ģimene pabeigusi kopā ar radošo komandu. Tajā lasāmas autora personiskās atmiņās un vēsturisko notikumu pētījums.
“Andrejs Cīrulis ir īsts Atmodas cilvēks, viņš ir īpašs cilvēks arī attiecībās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu, jo viņš bija tas, kurš uzdrošinājās, kad bibliotēka bruka kopā, – “Padomju Jaunatne” viņa vadībā publicēja daudzu cilvēku vēstules, kuras prasīja valdībai, ka jāķeras pie jaunas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecības, un pēc šī impulsa 1988. gadā LPSRS Kultūras komiteja un pilsētas arhitekts Gunārs Asaris uzrunāja arhitektu Gunāru Birkertu. Tā kā Andrejs bija tas, kurš pirmo jājienu Stikla kalnā veica,” atzīmēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone.
Viņa arī norādīja, ka viens no Andreja Cīruļa lielākajiem devumiem un mantojums ir Atmodai veltītā vietne barikadopedija.lv. “Viņš izveidojis unikālu rīku nesenās vēstures pētniecībai,” uzsvēra Pētersone.
“Mana mīļā Līgatne” ieraudzījusi dienasgaismu jau pēc autora nāves un kļuvusi par viņa pēdējo gadu vērienīgāko pētījumu, jo veidota no rakstiem, kas publicēti piecu gadu laikā turpinājumos laikrakstā “Līgatnes Novada Ziņas”.
Grāmata sniedz plašu ieskatu Līgatnes vēsturē, cilvēkos, papīrfabrikā, ikdienas dzīvē un vēstures pagriezienos, kuri būtiski ietekmējuši arī visu Latviju.
Andreja Cīruļa meita Dace Cīrule uzsvēra: “Tas, ko es saskatu, uzzinot vairāk par savu tēvu caur rakstiem, šo grāmatu un citiem cilvēkiem, ir tas, ka viņa jaunībā bijuši daudzi cilvēki, kas ieguldījuši viņā, kas devušis to mīlestību pret papīru, pret žurnālistiku un vēlmi kļūt par žurnālistu. Un arī degsmi par Latvijas neatkarību. Un Līgatne caur to kļuvusi mīļa.”
Stāstot par uzņemšanos pabeigt tēva iesākto grāmatu, Dace Cīrule atzina: “Sapratu, ka tas būs liels izaicinājums un liels gods. Es sapratu, ka neesmu tā cienīga, lai iekāptu sava tēva apavos, lai pabeigtu līdz galam grāmatu, bet tas jāpadara.”
Arī grāmatas radošā komanda bijusi apņēmīga iesākto darbu pabeigt. Grāmatas izdevējs, Līgatnes kultūrvietas “Zeit” vadītājs Marģers Zeitmanis norādīja:
“Mēs sapratām, ka gribas, lai, grāmatu paņemot rokās, ar to lepotos gan līgatnieši, gan nelīgatnieši.”
Savukārt, raksturojot grāmatas saturu, Zeitmanis atzīmēja: “Sajūta, ka viņš vēlējās pastāstīt saistošā un interesantā valodā tos dzīvesstāstus par sevi un draugiem, Līgatni un Līgatnes procesiem, lai viņi būtu interesanti lasāmi gan vidusskolniekam, gan nobriedušam cilvēkam, gan arī senioru gados.”
