Ja vien lasītājs pratīs atšķetināt daiļliteratūras piedevu no vēstures liecībām, grāmata var kalpot arī par vērtīgu izziņas avotu.
„Vai tajā laikā bija tāds dzēriens, ko likt uz galda vai nebija? Vai tajā laikā varēja klausīties kādus ierakstus? Uz kādu operu viņi gāja 1941. gada 18. novembrī? Tur man daudz palīdzēja periodika.lv. Tā tiešām bija mana dienišķā maize,” atzīst rakstnieks
Darbs pie grāmatas bijis atklājums atklājuma galā. Grāmatā neizbēgams bijis arī genocīda pret ebrejiem temats. Daži fakti par holokaustu pārsteidza arī autoru.
„Izrādās, ka tajā laikā, saņemot gūstā padomju armijas karavīrus, no kuriem ne viens vien bija musulmanis, viņus medicīniski apskatot vai liekot izģērbties, pēkšņi redz, ka viņi ir apgraizīti - arī kā ebreji,” stāsta Bērziņš. „Viņi diezgan daudzi aizgāja to pašu ceļu, ko īstie ebreji.”
Grāmatas beigās uz vairākām lappusēm sadrukātas zvaigznītes – katra par vienu holokausta upuri.
Jau vēstīts, ka izdevniecība „Dienas grāmata” sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” izdevusi Māra Bērziņa romānu "Svina garša". Kopumā sēriju veidos 13 latviešu rakstnieku darbi. Katram iedalīts cits laika posms. Darbā jāiekļauj gan rūpīgi izpētīti vēstures fakti, gan autora brīvā fantāzijā sižeta veidošanā.
Romāns "Svina garša" vēsta par liktenīgiem notikumiem Latvijas dzīvē, kad mūsu valstij viena pēc otras sekoja divas okupācijas - padomju un vācu okupācija. Grāmatas galvenais varonis ir vienkāršs latviešu puisis Matīss, kurš vēlas dzīvot, strādāt un mīlēt, bet tiek ierauts skaudru un sarežģītu notikumu virpulī.
