Zigmunds Skujiņš ir viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem. Pazīstamāko Skujiņa darbu vidū ir romāni "Kolumba mazdēli" (1961), "Kailums" (1970), "Gulta ar zelta kāju" (1984) un "Miesas krāsas domino" (1999).
Kā literatūrzinātnieks Jānis Oga uzsver Nacionālās enciklopēdijas šķirklī, kas veltīts Skujiņam, viņš ir viens no izcilākajiem un populārākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu rakstniekiem, kura darbi jau 50. gadu otrajā pusē atjaunoja saikni ar neatkarības perioda latviešu literatūru: "Gan daiļliteratūrā, gan publicistikā un sabiedriskajā darbā Zigmunds Skujiņš aicinājis noticēt tautas spēkam, izzināt latviešu tautas, Latvijas, Rīgas vēsturi, tautai nozīmīgas personības, vērtības un tradīcijas, sargāt, kopt un attīstīt latviešu valodu, vērsies pret pārkrievošanu. Kā viens no izcilākajiem prozistiem un latviešu stāsta un noveles meistariem 60.–70. gadu mijā Zigmunds Skujiņš radikāli mainījis latviešu prozas kopainu un aizsāka latviešu moderno prozu, 80. un 90. gados radījis izcilus romānus un laikabiedru portretējumus."
Kā nozīmīgākos Skujiņa darbus literatūrzinātieks Jānis Oga izceļ noveļu ciklu “Nedokumentāli stāsti”, romānus “Kailums”, “Gulta ar zelta kāju”, “Miesas krāsas domino”. Oga arī atzīmē, ka Daudzi Skujiņa darbi veltīti Latvijai nozīmīgām personām, kā arī autors romānos kā prototipus bieži izmantojis zināmas personas. “Vienlīdz nozīmīgs ir rakstnieka devums gan t. s. stagnācijas periodā, gan pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. 90. gados tapušie stāsti par mūsdienu Latviju raksturo inteliģences dzīvi neatkarīgajā Latvijā,” norāda Oga. Skujiņa darbi izdoti apkopotu Rakstu 10 sējumos.
Zigmunds Skujiņš ir viens no visvairāk tulkotajiem latviešu rakstniekiem. Viņa grāmatas tulkotas krievu, lietuviešu, ukraiņu, bulgāru, gruzīnu, angļu, poļu, čehu, igauņu, slovāku, ungāru, rumāņu valodā, atsevišķi stāsti publicēti arī spāņu, itāliešu, franču, vācu, somu, baltkrievu un moldāvu valodā.
Skujiņš apbalvots ar LPSR Valsts prēmiju par romānu "Kolumba mazdēli", saņēmis LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukumu, PSRS Augstākās Padomes Prezidija ordeni "Goda zīme", Viļa Lāča prēmiju par garstāstu "Lielā zivs", Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības prēmiju par jaunatnei veltītiem darbiem. 1985. gadā piešķirts LPSR Tautas rakstnieka goda nosaukums, 1998. gadā kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. Saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu par īsprozas krājumu "Buršana un tinte", Aleksandra Čaka balvu par mākslinieciski augstvērtīgu, novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā, Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu latviešu prozā un Latvijas Republikas Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Rīgas balvu par Rīgas identitātes pētījumiem un atspoguļošanu literatūrā, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu.
2009. gadā romāns "Miesas krāsas domino" iekļauts Latvijas kultūras kanona paplašinātajā 30 grāmatu sarakstā. 2014. gadā Latvijas Televīzijas akcijā "Lielā lasīšana" romāns "Gulta ar zelta kāju" ierindots latviešu simt iemīļotāko daiļliteratūras grāmatu vidū.
