“Latvijā dzimtu ģerboņu veidošanās būtībā ir 21. gadsimta fenomens, un konkrētais izdevums ir šī aizraujošā procesa pirmatklājējs,” izdevuma pirmās grāmatas priekšvārdā saka Ramona Umblija, izdevuma koncepcijas autore, sastādītāja un redaktore. “Izdevuma pirmā grāmata atklāj savdabīgās trejsavienības – ģerboņa turētāju, mākslinieku un ģerboņa akceptētāju – kopdarbības rezultātu. Tulkojums angļu valodā ļauj iepazīt šo procesu arī citzemju interesentiem. Savukārt izdevuma otrā grāmata metas iekšā pašā dzīvē. 60 īsie stāsti atklāj saknes, no kurām ģerbonis izaudzis. Tā ir reālā dzīve, kam cauri brienot tapis ģerbonis. Lepnums un skaudras sāpes, savstarpēja cieņa, mīlestība, smiekli un zaudējumi, bet vienlaikus – mērķtiecība, cieša apņēmība būt kaut kam vairāk, nekā esi. To varētu dēvēt par sirds ceļu, ko nogājis ikviens, kurš uzticējis dziļi personisko darīt pieejamu publiski.”
“Cilvēks ir radis domāt, ka vēsturi var pierakstīt tikai ar vārdiem, bet tie ir maldi.
Vēsturi var izteikt dažādās formās, un viena no tām ir ģerbonis. Turklāt šis pieraksta veids ļauj runāt ne vien vārdu, bet arī tēlu valodā.
Ģerbonis pilda noteiktu funkciju – tas rada asociācijas. Raugoties savas dzimtas ģerbonī, cilvēks redz un izjūt ne tikai sevi, bet arī savu dzimtu – gan tos, kas reiz bija, gan tos, kas vēl tikai nāks. Dzimtas ģerbonis simbolizē ģimenes un dzimtas bezgalību laikā,” ģerboņa simbolisko nozīmību komentēja Valērijs Belokoņs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, ar kura atbalstu un iniciatīvu tapis arī šis izdevums.
Izdevums ir veidots sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju un pie tā izstrādes strādājusi redkolēģijas komisija astoņu cilvēku sastāvā. Izdevuma koncepciju un saturu veidojusi mākslas zinātniece Ramona Umblija. Projektu vadījusi Jekaterina Belokoņa, viņa arī izdevuma līdzautore. Latviešu mākslas vēsturnieks, heraldikas speciālists Imants Lancmanis rakstījis izdevuma pirmās daļas “Dzimtu ģerboņi” ievadu. Zinātniece, filozofe, semiotikas speciāliste Daina Teters ir izdevuma otrās daļas “Dzimta un ģerbonis” ievada autore. Vēsturnieks un heraldikas speciālists Armands Vijups veidojis heraldisko vārdnīcu un ģerboņu heraldiskos aprakstus angļu valodā. Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs konsultējis izdevuma mākslinieciskā noformējuma veidošanā. Savu pienesumu devusi arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un “Baltic International Bank” galvenais akcionārs, latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs. Izdevuma māksliniecisko noformējumu veidojusi māksliniece Tatjana Raičeņica; fotosesijas: Santa Savisko-Jēkabsone.
Abas grāmatas izdotas limitētā tirāžā – 1000 eksemplāru, no kuriem lielākā daļa nokļūs Latvijas dzimtu pārstāvju rokās. Pandēmijas dēļ plānotais vērienīgais izdevuma atklāšanas pasākums ir pārcelts uz laiku, kad situācija būs uzlabojusies. Mainījies arī plānotais grāmatas izplatīšanas process. Redkolēģija un izdevumā veidošanā iesaistītās dzimtas, kā arī projekta komanda izdevuma eksemplārus saņems novembra sākumā. Savukārt par to, kā grāmatu īpašumā iegūt citiem interesentiem, vēl tiek domāts, un informācija drīzumā tiks sniegta.
Projekts “Bibliotēka”
“Dzimtu ģerboņu mūsdienu Latvijā” ir viens no lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” izdevumiem. Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi vērst uzmanību uz literatūru kā uz pārmantojamu vērtību un veicināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā.
