Ojāra Vācieša devumu katrs izjūt citādi, bet kopumā viņa dzeja apkopota desmit sējumos. Tie gan izdoti jau pēc dzejnieka nāves, jo viņa dzīves laikā iznākuši vien 13 dzejoļu krājumi.
„Ojārs Vācietis tikai katru desmito dzejoli bija gatavs dot publicēšanai, viņš bija ārkārtīgi kritisks un prasīgs un ir atzinis, ka vislielākais kritiķis sev bija viņš pats," O.Vācieša muzeja darbiniece Evita Jance.
Darbistaba, kurā tapa lielākā daļa Vācieša dzejoļu, vēl joprojām izskatās gluži kā pirms 30 gadiem, kad dzejnieks tur pabija pēdējo reizi. Uz galda – plānās skolas burtnīcas, kurās Vācietis pierakstīja savu dzeju. Tās atverot, neizdodas atrast nevienu svītrojumu – reiz galvā tapušu dzejoli, viņš tādu pat arī uzlika uz papīra.
Interesants elements dzejnieka darbistabā ir boksa cimdi – tos Vācietim uzdāvināja vārda dienā, un kopš tā laika viņš mēdza sarīkot improvizētus cīkstēšanās vakarus. „Viņš arīdzan bija tāds kā bokseris savā dzejā ar to tiešumu un prasīgumu, kāds bija gan pret sevi, gan saviem laikabiedriem," saka Jance.
Darbistabā dzejnieks glabāja tikai svarīgākās grāmatas, tāpēc viesistabas stūrī vēl aizvien slienas vien Vācietim pašam saprotamā kārtībā sakrautā grāmatu grēda. „Šī kaudze ir bijusi krietni augstāka Vācieša laikā. Un savā pēdējā rudenī Ojārs Vācietis bija teicis, ka viņš vēlētos beidzot sakārtot savu bibliotēku, salikt plauktos, bet šī iecere tā arī palika līdz galam neīstenota," saka muzeja darbiniece.
Vācieša dzejas rindas daudz apvītas arī dažādu komponistu radītām melodijām un, godinot viņa 80 gadi, visa mēneša garumā Vācieša dzejas rindas tiks gan lasītas, gan izdziedātas.
