Spilgtākos notikumus kultūras gada apskatā piedāvā LTV Kultūras redakcijas personības.
- Par nozīmīgo mūzikā stāsta Maija Amoliņa.
- Uz piedzīvoto teātrī atskatās Līga Gaigala.
- Spilgtāko vizuālajā mākslā izceļ Anete Lesīte.
- Būtisko literatūrā apkopo Jolanta Muižniece.
- Latvijas kino ainu atklāj Jānis Lācis.
- Par kultūras jaunumiem Latvijas Televīzijā stāsta Linda Veinberga.
- Ar notikumiem, kas raisījuši asākās diskusijas, iepazīstina Zane Brikmane.
Gada iesākumā noskaidrojās, ka latviešu autoru darbi sasnieguši pirktāko grāmatu topu virsotnes. Līderos pārliecinoši Māras Zālītes “Paradīzes putni”, kas saņēma arī Literatūras gada balvu kā labākais prozas darbs.
Grāmatas par šodienu
Savukārt vairāki romānu sērijas “Mēs. Latvija XX gadsimts” autori šogad pamanījušies izdot darbus par mūsdienām. Gundega Repše – “Skiču burtnīcu” par simtgades gadā izjusto, Osvalds Zebris romānā “Māra” stāsta par vidusskolēniem; savukārt Māris Bērziņš romānā “Aizliegtais pianīns” valsts birokrātisko absurdu atmasko bērnudārzā.
Un arī citi autori šobrīd vēlas runāt tieši par tagadnes tēmām, politisko virtuvi ieskaitot. Lauris Gundars kriminālromānā “Apglabāt uz valsts rēķina” stāsta stāstu, “kas ir šeit, tagad un par mums”.
Daudzveidīgā dzeja
Aizvien daudzveidīgāka top latviešu dzeja. Policistam Jānim Tomašam, kura pirmā grāmata kļuva par 2017. gada sensāciju, šogad iznākusi jauna – "Smagatlētika", apliecinot, ka dzejas pasaulē viņš ir uz palikšanu.
Savukārt dzejnieka Leona Brieža pārsteigums šovasar bija jaunākais devums prozā – romāns “Vilcene un atraitnis”.
Latvijas literatūra ārvalstīs
Ar Londonas grāmatu tirgu un Baltijas literatūras pasākumiem Berlīnē turpinājās Latvijas literatūras eksporta aktivitātes. Līdz ar valsts atbalstu izvirzīts mērķis dažu gadu laikā nokļūt lielākajā pasaules grāmatu tirgū Frankfurtē īpašā viesa statusā.
Piemērs tam, ka arī bērnu literatūra var ar panākumiem doties ārpus Latvijas, ir Zanes Zustas populārā stāsta par pūcīti Ucipuci, kas meklē mājas, nokļūšana Ķīnā, kur tā ir pirmā tulkotā latviešu bērnu grāmata.
Laba ziņa mūsu pašu grāmatu tirgū – topu augšgalā joprojām latviešu literatūra. Pateicoties filmas “Dvēseļu putenis” iznākšanai, daudziem radusies interese izlasīt Aleksandra Grīna oriģinālu.
