Dzejoļu krājums “Sarkanās puķes” tika izdots 1897.gadā un pieteica latviešu literatūrā jauno dzejnieci Aspaziju kā spilgtu un neparastu personību.
„Tas ir patiesībā rets zieds visā tā laika literatūrā un dzejā, ļoti atšķirīgs. No vienas puses, emocionāls un ļoti individuāls piegājiens dzejai. Aspazija raksta ārkārtīgi personiski, un visi tie pārdzīvojumi un sajūtas, ko viņa redz apkārtējā sabiedrībā, dzīvē un pasaulē, viņa tās atdod caur savu personisko, caur individuālo prizmu,” uzsver Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Astrīda Cīrule.
Izstādē būs iespēja aplūkot Aspazijas nedaudzos saglabājušos sievišķīgos aksesuārus, kā arī 20.gadsimta sākuma mākslinieku darbus. Jūgendstila noskaņas un motīvi ziedos, sieviešu tēlos un ainavās attēloti Jaņa Rozentāla, Bernharda Borherta, Rūdolfa Pērles un citos Aspazijas jaunības laika mākslinieku darbos.
Mēdz teikt, ka ar Aspaziju latviešu literatūrā ienāca dvēsele. Majoros Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izstādi “Sarkanās puķes” varēs aplūkot līdz aprīļa beigām.
