Ciļņa atklāšanas datums nav izvēlēts nejauši – Čaks dzimis 1901. gada 27. oktobrī, bet pēc vecā stila – 14. oktobrī. Savukārt nams Lāčplēša ielā 48 ir dzejnieka pēdējā dzīves vieta, kur viņš dzīvoja no 1937. līdz 1950. gadam un kurā jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas Aleksandra Čaka muzejs.
Piemiņas cilni, kura vadmotīvs ir dzejnieka rindas no dzejoļa “Pilsētas zēns” – “Es no torņiem un skursteņiem mācījos/ Vēl pirms miršanas debesīs kāpt” –, ir veidojis mākslinieks Aivars Vilipsōns. Arī tā nav nejaušība, jo mākslinieka Vilipsōna sadarbība un draudzība ar Čaka muzeju ilgst teju divdesmit gadus. Šo gadu laikā viņam muzejā ir bijušas vairākas izstādes. Kā mākslinieks Vilipsōns strādājis pie Čaka muzeja veidotajām grāmatām, kā arī izdevis krāsojamo grāmatu bērniem “Reiz dzīvoja Čaks”, dodot iespēju pašiem mazākajiem iepazīties ar dzejnieku. Vilipsōna veidotais cilnis būs vēl viena piemiņas zīme pilsētvidē, kas iezīmēs kultūrvēsturisku vietu Rīgas centrā.