Loiko, kurš 2016. gada februārī viesojās Rīgā, lai kopā ar Ukrainas vēstniecību prezentētu viņa romāna “Lidosta” krievu valodas pirmizdevumu, bija vienīgais ārzemju žurnālists Doņeckas lidostā 2014. gada oktobrī. Tur pavadītajās četrās dienās redzētais un pēc tam daudzās intervijās ar lidostas aizstāvjiem runātais kļuva par pamatu kara romānam “Lidosta”, kura priekšplānā izvirzītas 242 dienas ilgušās kaujas pēdējās piecas 2015. gada janvāra dienas.
Līdz šim klajā nākuši jau vairāki romāna tulkojumi — ukraiņu, angļu, poļu, lietuviešu valodā un tiek gatavoti izdošanai vēl daudzās valstīs.
Loiko romāns līdzās raiti savītam spriedzes pilnam sižetam sniedz arī ļoti daudz vielas pārdomām — gan tiem, kas raizējas par nākotni un pasaulē notiekošo un cenšas analizēt procesus, lai prognozētu to virzību, gan tiem, kas uzskata, ka šis karš ir tikai ukraiņu problēma. Bet romāns, protams, ir ne tikai par Krievijas—Ukrainas karu un īpaši Doņeckas lidostas pēdējām piecām aizstāvēšanas dienām. Tas ir arī par mīlestību, nodevību, kaislību, meliem, naidu, niknumu, maigumu, drošsirdību, sāpēm un nāvi. Par mūsu šodienas, vakardienas un, nedod Dievs, rītdienas dzīvi.
“Šī, bez šaubām, ir labākā grāmata par karu, ko man nācies lasīt. Autoram par visiem simt desmit procentiem ir izdevies parādīt reālo karu ar “labo kaimiņu brāli”. Ar rakstnieka talantu vien tam nepietiktu. Lai šādi atainotu karu, ir nepieciešams ļoti labi to izprast. Vajadzēja būt tur kopā ar mums visas tās dienas. Lasu, un tirpas skrien pār kauliem, sirds dauzās un stingst, it kā es atkal būtu tur, lidostā. Sajūti pat kara smaku un dzirdi šaušanu un sprādzienus,” stāsta Doņeckas lidostas aizstāvēšanas kauju dalībnieks Serhijs Tanasovs, kura kaujas segvārds ir Tanass.
“Loiko romāns ir vēl viens akmens mūrī, kuram jāspēj apstādināt melu un naida straumi, kas gāžas no Krievijas masu informācijas līdzekļiem attiecībā uz pēdējo gadu notikumiem Ukrainā, šī grāmata ir kā stipras iedarbības zāles, kurām, manuprāt, jāpiespiež aizdomāties pat tie, kuru dvēseles propaganda jau nāvējoši saindējusi," norāda poļu dzejnieks un tulkotājs Vladimirs Štokmans.
Sergejs Loiko ir specializējies karu un bruņotu konfliktu atspoguļošanā. Ukrainas revolūciju un tai sekojošo karu viņš jau kopš 2013. gada 30. novembra līdz pat 2015. gada februārim savās reportāžas aprakstījis tikpat kā nepārtraukti. 2015. gadā par darbu Ukrainā saņēmis vienu no augstākajām balvām žurnālistikā ASV — "Overseas Press Club Bob Considine Award" — “Par drosmi, patiesīgumu, orģinalitāti, dziļumu un izteiksmīgumu”. 2015. gadā viņš apbalvots arī ar prestižo "Los Angeles Times Editorial Award" par labākajām reportāžām 2014. gadā.
