Skaļās lasīšanas sacensības šogad notiks ceturto reizi un ir pie mums labi iedzīvojušās. Aizvadītā gada Skaļās lasīšanas finālā, kas notika Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā, sacentās 30 skolēni, reģionālo konkursu uzvarētāji, par laureāti kļuva Annija Iļjenko no Gulbenes novada vidusskolas.
Skaļā lasīšana dod iespēju skolēnam sevi attīstīt un pierādīt dažādos virzienos, jo, lai lasījums būtu pārliecinošs, ir jābūt labai dikcijai, valodas izjūtai un spējai uzrunāt klausītājus.
Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītajai Silvijai Tretjakovai liels prieks, ka tieši šī forma piesaista arī zēnus, kuri citās ar lasīšanu saistītās aktivitātēs piedalās mazāk un kuru lasītprasme (kā liecina pētījumi) ir zemāka nekā meitenēm. Pirmo sacensību finālā, piemēram, piedalījās 17 zēni un 13 meitenes, bet pērn – 13 zēni un 17 meitenes.
Silvija Tretjakova stāsta: “Mēs ļoti priecājamies tieši par zēnu klātbūtni, jo viņi parāda arī saviem klasesbiedriem, ka var būt gan labs hokejists, gan arī grāmatu lasītājs. Piemēram, pagājušajā gadā trešo vietu ieguva Kristians Bramanis no Rīgas Hanzas vidusskolas, kas ir ārkārtīgi entuziastisks hokeja spēlētājs.
Tieši tajā dienā viņam bija hokeja sacensības un arī skaļās lasīšanas sacensības, viņš paspēja piedalīties abās, uznāca uz skatuves ar hokejista kreklu un nolasīja ārkārtīgi skaistu fragmentu no grāmatas, kas arī, starp citu, bija par hokejistu.”
Kristians Bramanis bija izvēlējies lasīt fragmentu no Antje Scillatas grāmatas “Riks, es un mana ķertā ģimene”, kas vēsta par zēnu, kurš trenējas hokejā.
Silvija Tretjakova sacensību ieguvumu vidū min arī to, ka tās dod iespēju sevi parādīt bērniem no visas Latvijas: “Piemēram, pagājušajā gadā otro vietu ieguva Dita Siliņa no Ventspils reģiona Zūru pamatskolas, burvīgu ievadu teica ventiņu valodā un lasīja tik nopietnu darbu kā franču rakstnieku Edgāras Silēnas un Beorna Pola grāmatu “14–1”. Tā ir ļoti nopietna lasāmviela.”
Lasīšanas sacensības popularizē lasīšanu ne tikai skolēnu vidū, bet daudz plašākā mērogā, tās ir interesantas arī skatītājiem, piemēram, pērn fināla tiešraidei Nacionālās bibliotēkas “Facebook” kontā līdzi sekoja vairāk nekā 6000 interesentu, arī tautieši ārzemēs.
Silvija Tretjakova stāsta: “No visām pasaules malām sekoja līdzi, skatītāji bija arī no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Īrijas, Nīderlandes, Krievijas un citām valstīm. Tā mums ir liela iespēja vēlreiz pievērst uzmanību, ka laba lasīšana – tā ir liela vērtība, tā ir interesanta nodarbe, tā ir arī priekpilna sacensība, un labs lasītājs veidojas, lasot daudz.”
Popularizēt lasīšanu Latvijā īpaši bērnu vidū ir ļoti būtiski, jo kopumā Latvijas rādītāji pēc pēdējiem lasītprasmes pētījumu datiem, mūsu valstij nebūt nav komplimentējoši.
Silvija Tretjakova skaidro: “38% skolēnu atzīst, ka nevar saprast sarežģītus tekstus 15 gadu vecumā. Un 30% nelasa tekoši. Tātad mums kopā ir ļoti daudz kas jādara, lai šos rādītājus padarītu daudz labākus.”
Kā pozitīvu virzību Silvija Tretjakova min to, ka tieši šis gads būs pirmais, kad Izglītības ministrija kopā ar Kultūras ministriju īstenos sadarbību lasītprasmes uzlabošanā un sniegs atbalstu ilggadējās lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” īstenošanai.
Vēl pozitīvāk būtu, ja šai kontekstā arī Skaļās lasīšanas sacensības iegūtu lielāku rezonansi, tāpat kā programma pirmsskolas vecuma bērniem “Grāmatu starts”, kam līdz šim nav izdevies iegūt valstisku atbalstu, bet kas arī ir ļoti būtiska, lai ieinteresētu par lasīšanu pašus mazākos bērnus.
Bet šī gada Skaļās lasīšanas sacensības pavisam drīz uzsāks startu, pirmā konkursa kārta varēs notikt tikai tiešsaistē, bet ir cerība, ka lielais fināls septembrī jau varētu notikt klātienē.
