Mūziķis Kristaps Grasis stāsta, kā pērn tapis iestudējums “Balkons un tilts” ar Kronberga dzeju: “Viņa priekšpēdējā dienā mēs izrunājām šo projektu tieši, ar ko mēs te nodarbojamies. Tas bija ar viņa dzeju, ar manu mūziku, ar aktieriem Gunu Zariņu un Kasparu Znotiņu radīt šādu mūsu abu bieži pārstāvētu žanru – dzejas lasījums mūzikas pavadījumā.”
Nu restorāns “Andalūzijas suns” pārtapis par improvizētu filmēšanas studiju, kurā mūziķis Kristaps Grasis un Jaunā Rīgas teātra aktieri iemūžina muzikāli poētisko projektu. Mākslinieki atzīst – lai gan bieži uzsvērta Kronberga kā tilta loma starp Latvijas un trimdas dzejniekiem un sabiedrību, šajā reizē priekšplānā likts balkons.
Tilts ir tas, pa kuru tu uz kaut kurieni dodies, bet balkons ir tur, kur tu apstājies, tur, kur tu esi apstājies un vēro…” skaidro aktieris Kaspars Znotiņš. “Mums tā labpatīkas iztēloties, jā, ka viņš ir balkona situācijā un var vērot. Viņš kā tāds vecs indiānis starp mums, drasējošiem jaunuļiem. Kaut kas ir tāds smīnoši mierīgs viņā – nu labi, labi, skrieniet, skrieniet, leciet, leciet, jā…”
Iestudējumā izmantota gan Jura Kronberga jaunības, gan brieduma gadu dzeja. Kaspars Znotiņš par īstu atradumu sauc dzejoli par strādnieku Anderšonu, kas atklāj Kronberga spēju uzcelt pieminekli pavisam parastam, it kā nemanāmam cilvēkam.
Kad muzikālais dzejas lasījums būs iemūžināts, tā video meklēs ceļu pie skatītājiem Latvijā un diasporā.
