LALIGABA ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā publicēti Latvijas rakstniecībā.
Latvijas Literatūras Gada balvas nominanti:
Labākais dzejas darbs
- Amanda Aizpuriete “Pirms izvākšanās” (“Neputns”)
- Ingmāra Balode “Dzejoļi pēc mūsu ēras” (“Neputns”)
- Katrīna Rudzīte “Ērti pārnēsājami spārni” (“Neputns”)
- Kārlis Vērdiņš “Gatavā dzeja” (“Neputns”)
Labākais prozas darbs
- Inga Ābele “Balta kleita” (“Dienas Grāmata”)
- Inga Gaile “Rakstītāja” (“Dienas Grāmata”)
- Jānis Joņevs “Tīģeris” (“Dienas Grāmata“)
- Laura Vinogradova “Upe” (“Zvaigzne ABC”)
Labākais darbs bērniem
- Ērika Bērziņa “Mammas dzejoļi”, ilustrējusi Anna Vaivare (“Liels un mazs”)
- Ieva Melgalve, Elizabete Lukšo-Ražinska “Emī un Rū. Robota sirds”, ilustrējusi Guna Poga (“Tuta Media”)
- Marts Pujāts “Ej nu ej”, ilustrējusi Lāsma Pujāte (“Liels un mazs”)
- Inga Žolude “Pirmo reizi uz Zemes”, ilustrējis Krišs Salmanis (“Liels un mazs”)
Labākais tulkojums
- Dena Dimiņa no holandiešu valodas tulkotais Edvarda van de Vendela romāns “Zilās zāles vasara” (“Liels un mazs”)
- Jāņa Elsberga no angļu valodas tulkotā Čārlza Bukovska dzejas izlase “Kodiens” (“Neputns”)
- Daces Meieres no lietuviešu valodas tulkotais Jurgas Viles grafiskais stāsts “Sibīrijas haiku”, ilustrējusi Lina Itagaki (“Liels un mazs”)
- Māras Poļakovas no krievu valodas tulkotais Leonīda Dobičina romāns “Enpils” (“Orbīta”)
Spilgtākā debija
- Elvīra Bloma “Izdzēstie attēli”, (“Orbīta”)
- Andris Kalnozols “Kalendārs mani sauc”, (“Orbīta”)
- Ivars Šteinbergs “Strops”, (“Neputns”)
- Lauris Veips “Interesantās dienas”, (“Orbīta”)
Kā norādīja balvas organizatori, ekspertu komisija šogad nolēmusi piešķirt speciālbalvu par īpašu veikumu literatūrā 2020. gadā festivāla “Prozas lasījumi 2020” komandai rakstnieces Ingas Žoludes vadībā par grandiozu ieguldījumu festivāla norises nodrošināšanā pandēmijas apstākļos, vienojot prozas autorus un lasītājus digitālā vidē. 2020. gadā festivāls notika divdesmit piekto reizi un pirmo reizi tā vēsturē tas norisinājās tiešsaistes režīmā, nodrošinot daudzveidīgu, ar aktuālām diskusiju tēmām un prozas lasījumiem piesātinātu programmu, sasniedzot vēl plašāku auditoriju un sniedzot iespēju pasākumus klausīties ne tikai tiešraidēs, bet arī ierakstos. Naudas balva piešķirta nākamā festivāla organizēšanai.
Ekspertu komisijas pārstāve, rakstniece Sabīne Košeļeva rezumēja: “Jubilejas “Prozas lasījumi” – pēc skaita jau divdesmit piektie – iemieso ne vien paša literatūras festivāla attīstības un transformācijas kulmināciju, bet arī pērnā gada pasaules notikumu esenci. Brīdī, kad daudz vieglāk būtu bijis atmest ar roku, lasījumus atcelt vai pārcelt uz labākiem laikiem, festivāla
organizatori naski un prasmīgi pielāgojās jaunajiem spēles noteikumiem un pēc pilnas programmas dažādās platformās īstenoja to digitāli, šeit un tagad, negaidot labākus laikus.”
Ekspertu komisija šogad nolēma piešķirt divas mūža balvas par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā.
Valodniecei un rakstniecei Lalitai Muižniecei balva piešķirta par mūža ieguldījumu latvietības stiprināšanā, latviešu literatūras, folkloras un valodas popularizēšanā.
Lalita Muižniece dzimusi 1935. gada 11. augustā. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, vēlāk uz ASV. Muižniece absolvējusi Rietummičiganas Universitāti, bijusi ilggadēja Rietummičiganas Universitātes Latviešu valodas kursu lektore un Latviešu studiju programmas vadītāja. Veidojusi mācību grāmatas trimdas latviešu skolām, vadījusi latviešu valodas seminārus trimdas latviešu nometnēs un Garezera vidusskolā. 1981. gadā, pateicoties Muižnieces aizrautībai, Rietummičiganas Universitātē iedibināts latviešu valodas fakultatīvais kurss, programma darbojas līdz pat Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai. Ar Lalitas Muižnieces un viņas vīra Valža Muižnieka atbalstu izveidots Latviešu Studiju centrs Kalamazū. Muižniece izstrādājusi jaunas un modernas valodas mācīšanas metodes trimdā dzimušo latviešu valodas mācīšanai. 2014. gadā atgriezusies uz dzīvi Latvijā. 2020. gadā apgādā “Mansards” klajā nākusi Lalitas Muižnieces grāmata “Pēdas. Melita Rīgā”, kurā iekļauti divi prozas darbi – “Pēdas” par liktenīgo 1941.–1945. gadu un stāsts “Melita Rīgā” par viesošanos Latvijā 1974. gadā. 2020. gadā Lalita Muižniece Vītola fonda paspārnē dibinājusi Valža Muižnieka piemiņas stipendiju ar mērķi atbalstīt baltu filoloģijas nozari un tajā studējošos Latvijas Universitātē.
Ekspertu komisijas pārstāve, rakstniece Nora Ikstena vērtēja: “Teodors Zeltiņš reiz aprakstīja jaunās dzejnieces Lalitas Muižnieces dzeju kā klusinātu mākoņu gaismu, piebilzdams, ka tādā gaismā ir vieglāk mest laipu pār laiku un paaudžu plaisu.
Tas Lalitai Muižniecei ir izdevies – atstāt pēdas pār šo laipu – nemainīgi mīlot latviešu valodu, strādājot ar to ikdienā Amerikas trimdas vidē.”
Literatūrzinātniekam Gunāram Bīberam balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu literatūras un dramaturģijas pētniecībā, kritikā un pedagoģijā.
Gunārs Bībers dzimis 1931. gada 9. decembrī. Gunārs Bībers ir ilggadējs un leģendārs, studentu iemīļots un atzinīgi vērtēts Latvijas Universitātes Filoloģijas (tagad Humanitāro zinātņu) fakultātes un Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs. Izskolojis ne tikai vairākas Latvijas filologu, rakstnieku, dzejnieku un literatūras zinātnieku paaudzes, bet arī latviešu aktierus, teātra un kino režisorus, dramaturgus, horeogrāfus un kultūras producentus. Darbu Latvijas Kultūras akadēmijā Kultūras vēstures katedras vadītāja un pedagoga amatā no 1991. gada līdz 2011. gadam atzīst par savu laimīgāko posmu akadēmiskās pedagoģijas darbā, sniedzot profesionālu un emocionālu piepildījumu prasmīgu pedagogu un aizrautīgu studentu vidē. Jauno dramaturgu skološanai Latvijas Kultūras akadēmijā radījis speciālu lekciju kursu par dramaturģijas vēsturi. Sarakstījis vairākas Latvijas dramaturģijai veltītas grāmatas, mācību grāmatas par latviešu literatūras vēsturi un teoriju un vairāk nekā 80 rakstus un recenzijas, kas veltītas Latvijas literatūrai un dramaturģijai. Gunārs Bībers ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995), Kultūras ministrijas gada balvas kultūrā laureāts (2008) un Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts.
Ekspertu komisijas pārstāve, dzejniece Daina Sirmā atzīmēja: “Viņa personības harismātiskā šarma zelta putekšņiem apputeksnētā doma aizlidojusi, ieligzdojusi audzēkņu simtos vairākās paaudzēs. Kurš cipargalva saskaitīs un izmērīs profesora viņiem izdāvātos smalki strukturētos spārnus un laiktelpā gandrīz septiņdesmit gadu garumā izsētās iedvesmas?
Gunāra Bībera ieguldījums latviešu literatūrā ir pamatīgs kā granīta bluķis mājas pamatos un reizē netverams kā rasa.”
LALIGABA ekspertu komisiju veido – rakstniece Nora Ikstena, dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Raimonds Ķirķis, rakstniece Sabīne Košeļeva, literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe, tulkotāja Inga Mežaraupe, dzejniece un skolotāja Daina Sirmā un dzejnieks, publicists un filozofs Ilmārs Šlāpins.
LALIGABA balvu ieguvēji tiks noteikti ekspertu komisijas aizklātā balsojumā un paziņoti LALIGABA balvu pasniegšanas raidījumā, kas būs skatāms šī gada 30. aprīlī plkst. 21.00 LTV1 kanālā, to veidos “Satori” radošā komanda un režisore Liene Linde. Balvu ieguvēji saņems dizaina studijas “Mājo” veidoto LALIGABA lampu un naudas balvas.
Šī gada balvas devīze “Priekos un bēdās” apliecina literatūras spēku pārdzīvot arī visdrūmākos laikus, sniedzot iespēju patverties no apkārt notiekošā, ļaujot ceļot laikā un telpā, kā arī rast mierinājumu un labāk izprast pasauli. Lai kas arī notiktu, grāmata nekad nepievils – būs kopā gan priekos, gan bēdās, gan veselībā, gan slimībā, spēs izvest caur uguni un ūdeni, – to apliecina zīmogs, šī gada balvas vizuālā zīme. Balvas vizuālās identitātes autors ir mākslinieks Mareks Hofmanis.
Par balvas norisi rūpējas un to kopīgi organizē Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība.
