Māksliniece Ilze Mazpane (Latvija) savā darbā "Freedom from the Tyranny of Time" izvēlējusies ieiet šajā nezināmajā laiktelpā viens pret viens ar skatītāju. 12 stundu garumā nelielā telpā viņa gaida atnācējus, lai saņemtu un veltītu viņiem savu uzmanību. Saskarsme notiek šķietami vienkārši – skatītājs bez vārdiem, intuitīvi iezīmē Ilzes ķermeni ar krāsas punktu, un viņa atbild ar to pašu. Taču šī saziņa notiek lēni, pēc ilgstoša, savstarpēja vērojuma. Pēc tam dueta dalībnieka ar pirksta nospiedumu īpašā diagrammā atzīmē piedzīvoto sajūtu intensitāti, un tādā pamazām veidā sakrājas anonīms, bet uzskatāms fiksējums par kopīgi piedzīvoto enerģijas apmaiņu.
Jau citā, sirreālā telpā skatītājus aizved māksliniece Lorēna Bari Holšteina (Lauren Barri Holstein, Lielbritānija) savā stundu garajā performancē "Holy Water Hag Mouth". Māksliniece ar ekspresīvu, nevaldītu spēku, pilnīgu ķermenisko brīvību un atklātību ar savu klātbūtni viena pati piepilda visu arēnu. Ar krāšņiem un groteskiem, akrobātiskiem un vulgāriem paņēmieniem viņa atver kādu savu dziļāku apziņas slāni, lai izvērstu nepieradināmu sievišķību – bet ne tādu, kādu to aizbildnieciski sludina sieviešu žurnāli, bet gan miesisku, arī neķītru, ārkārtīgu godīgu un tāpēc skatītājus aizgrābjošu. Performance nemitīgi balansē starp ļaušanos neprātam un ļoti precīzu sevis apzināšanos. Vienbrīd Holšteina glāsta sevi ar rozēm, lai pēc mirkļa ar cirvi izšķaidītu galdu, urinētu spainī, un tad jau kā pārdabiska, jutekliska un siluetu mainoša būtne levitētu virs skatītāju galvām.
Nākamā performance cirka arēnā ir Dženiferas Dibreivilas Ūtemanas un DJ Marionas Forē (Jennifer Dubreuil Houthemann & DJ Marion Faure, Francija) "Bloom". Šajā gadījumā performante – ardība ar atsperīgām metāla kājām – dramaturģiski daudzveidīgā skaņdarba pavadībā apdzīvo pavisam nelielu laukumu. Viņa ir nemitīgā kustībā. Lecot un dejojot ar savu mehāniskā ķermeņa palīdzību, skatītāju acu priekšā tiek izdzīvots ārkārtīgi intensīvs, nerimstošs apziņas skrējiens pēc brīvības, tikpat bieži atkal un atkal sastopoties ar neredzamiem, bet skatītājam iekšēji emocionāli atpazīstamiem ierobežojumiem. Māksliniece kustās ar nevainojamu precizitāti, veiklību un dinamiku – neparedzami, vērotājam neļaujot atslābt. Tā pamazām iztēlē ap šo tēlu izveidojas arvien saskatāmāka telpa un ainu dekorācijas. Tās nav priekšmetiski izšķiramas, bet veido kino filmai līdzīgu noskaņu – tikai ne ar redzi, bet emocijām uztveramu.
Vakara noslēgumā Pablo Alvezs Artinprocess (Lielbritānija/Portugāle/Beļģija) performancē "Circles, from vicious to virtuous, PART II" daļu skatītāju burtiskā nozīmē ievieto mazās istabiņās. Pusstundu garajā notikumā sarunājoties par šo un to un sekojot instrukcijām, daļa klātesošo uz ķermeņa augšdaļas uzvelk lielas aploksnes (ar tekstiem – "Iekšā notiek performance!" un Palestīnas kara krīzei veltīto "Pamieru tagad!"). Otra daļa kļūst par iepakoto skatītāju – performantu, kā mākslinieks saka, "sargeņģeļiem". Iekšpus brūnā papīra maisa ir diezgan mājīgi un silti, tas čaukst, bet drīz vien pamani, ka telpas vidū notiek apdraudoša kustība. Mākslinieks ap galvu griež auklā iesietu tabureti, kas traucas, kā instinkti brīdina, pārāk tuvu neko neredzošajiem. Sargeņģeli maigi pārbīda aplokšņotos cilvēkus aizvien tālāk no centra. Neviens beigās necieš, noskaņa ir pacilājoša, un jau atkal ir iegūtas iepriekš neparedzētas sajūtas. Visus vieno savāda, vārdos skaidri neartikulējama pieredzes telpa.
Pilna performances mākslas festivāla "Starptelpa" programma šeit.
Festivāls notiek 23.05.–02.06.24., ieeja tajā ir bezmaksas, un to rīko Latvijas Performances mākslas centrs.
