Līdz ar šo izstādi darbu sāk arī galerija "Nāsī", kas būs eksperimentāla platforma, kurā smarža mijiedarbosies ar dažādiem mākslas veidiem – vizuālo mākslu, mūziku un kultūras mantojumu.
"Mēs esam izstādījuši smaržas ar gleznām kopā. 12 smaržas un 12 gleznas," stāsta Smaržu galerijas "Nāsī" dibinātājs Sandris Mūriņš.
Izstāde ir pavisam neliela formāta, bet tās pamatā ir ļoti interesants un ietilpīgs stāsts. Proti, pirms vairākiem gadiem Eiropas Savienības pētniecības projekta "Odeuropa" laikā parfimēri no starptautiskās kompānijas IFF tika uzaicināti izveidot smaržas, kas interpretē 12 vēsturiskas gleznas. Pēc tam Ulmas muzejā Vācijā tika izveidota ekskursija "Seko savam degunam!", kur gida pavadībā tieši caur smaržām var iepazīt daļu minēto gleznu.
Tagad īpaši izstrādātie aromāti atceļojuši arī pie mums, bet interpretēti pavisam citādi, sadarbībā ar gleznotāju Santu Kristiānu Krūzi, stāsta Sandris Mūriņš: "Šeit tas triks ir tāds, ka mēs esam it kā apgriezuši otrādi. Es šīs smaržas, ko es dabūju no projekta dalībniekiem, iedevu gleznotājai Santai Kristiānai, kura ir gleznotāja, nesakot viņai, no kā ir iedvesmojušies smaržu dizaineri. Tā ka viņa saviem darbiem ir iedvesmojusies tikai no smaržām. Šeit ir 12 dažādas maza izmēra gleznas, ko Santa Kristiāna radījusi, un pie katras gleznas ir savs smaržu flakons ar savu smaržu testeri.
Ko mēs darām? Mēs vienkārši paņemam smaržu, ostām un salīdzinām ar to, ko Santa Kristiāna ir iztēlojusies ostot.
Otrs variants, ka cilvēks osta smaržu un ar kvadrātkoda palīdzību skatās, kas ir bijis parfimēru iedvesmas avots, kas ir atkal pilnīgi cita informācija un stāsta līnija."
Īpaši atlasītas gleznas
Smaržu dizaineru rīcībā tika nodotas 12 īpaši atlasītas gleznas – 16. līdz 20. gadsimta darbi – kam bija potenciāls raisīt asociācijas ar ļoti dažādām smaržām vai citkārt pat smakām. Tā, piemēram, 17. gadsimta gleznotāja Jonasa Arnolda glezna parfimērus inspirējusi radīt smaržu ar nosaukumu "Prieka dārzs", kurā jaušamas jūras svaiguma, citrusaugļu, skujkoku un tulpju notis, savukārt Jana Vilema Pienemana "Vaterlo kauja" – smaržu "Vaterlo", kas ir šaujampulvera, dūmu, asiņu un sviedru sajaukums.
Viens no 16. gadsimta gleznotāja Martina Šafnera darbiem iedvesmojis smaržām, kas saucas "Mirres", bet kāds cits smaržām, kas saucas "Elle", kuras ir atbaidoši nepatīkamas, bet, kā uzsver Sandris Mūriņš, šīs smaržas nav jāuztver kā parfimērija, bet kā māksla, kas ir pilnīgi kas cits.
Neko nezinot par smaržu priekšvēsturi, Santa Kristiāna Krūze arī radījusi plašas emociju gammas piepildītus darbus, kuros ir gan dramatiskas, gan gaišas notis. Par procesu māksliniece atklāj: "Es ik pa laikam pasmaržoju tos aromātus, kas ir pudelītēs iepildīti, un tad es vienkārši gaidu, kad man nāks kaut kādas vizuālas asociācijas. Tas ir ļoti interesanti, bet attiecīgi arī ļoti lēni."
Jaunā galerija "Nāsī"
Līdz ar izstādi "Vēsturisko smaržu kolekcija" darbu sāk smaržu mākslas galerija "Nāsī", kas būs eksperimentāla platforma, kurā smarža mijiedarbosies ar dažādiem mākslas veidiem.
"Pasaulē pakāpeniski ir arvien vairāk un vairāk mākslinieku un mākslas darbu, kuros tiek izmantota smarža. Bet mēs mēģinām izveidot koncepta galeriju, kam kaut kas līdzīgs ir Viļņā un Ņujorkā. Tā tieši fokusēsies uz to, ka izstādes vai citi notikumi vienmēr saistīsies ar to, ka tie būs smarža plus vēl kaut kas. Vai nu smarža plus attēls, vai smarža plus skaņa, vai smarža plus kultūras mantojums.
Smarža ir unikāla vairākos aspektos, tā ir visbagātīgākā informācijas sniedzēja mūsu maņu sistēmai, mēs varam uztvert četrus miljardus smaržu.
Otrkārt, smaržu uztverei ir tāda īpatnība, ka tas aparāts, kas atbild par smaržošanu, pa taisno ir savienots ar tām smadzeņu daļām, kas atbild par emocijām un atmiņām. Tāpēc jebkas, kas saistās ar smaržu, ir daudz emociju izraisošāks, nekā tas ir audio vai vizuāls attēls," skaidro Sandris Mūriņš.
Pirmā smaržu galerijas "Nāsī" izstāde "Vēsturisko smaržu kolekcija" radošajā mājā "Viskaļi" pieejama skatītājiem līdz 13. novembrim.
