"Šeit ļoti skaistas ainavas parādās – pilsēta, kalni. Kaut kādi zvēri parādās, kolonnas, un daudz kas arī cits saskatāms šajos sienu gleznojumos," Varakļānu Novada muzeja vadītāja Terese Korsaka izrāda Varakļānu muižas pils vienā no telpām daļēji atsegtos, bet pagaidām nerestaurētos 18. gadsimta sienu un 19. gadsimta griestu gleznojumus.
"Mūsu grāfs Borhs ļoti daudz ceļoja pa Maltu, Sicīliju, Itāliju. Un es domāju, ka šeit ir attēlota Maltas vecpilsēta Valleta, jo tur redzams vecpilsētas mūris un tilts, pāreja uz to mūri," stāsta Terese Korsaka.
Varakļānu muižas pils būvēta 18. gadsimtā Polijas valsts darbiniekam grāfam Mihaelam fon der Borham. Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, kā arī padomju gados piekopto saimniekošanas metožu dēļ pils zaudēja lielu daļu sava spožuma. Pēc kara, līdz 1960. gadam, te bija Varakļānu vidusskola. Terese Korsaka atklāj: "Un piecdesmitie gadi šajā vidusskolā ir bijuši ļoti dramatiski. Esot bijusi direktore komuniste, kura bez žēlastības to visu kundzisko ir plēsusi tik laukā un pārdevusi. Jo šeit ir bijušas skaistās parketa grīdas un baltas, glazētas podiņu krāsnis no Itālijas vesta marmora podiņiem, ar ciļņiem un rotājumiem. Iedomājieties, cik tās varēja būt skaistas! Bet diemžēl nekas nav saglabājies."
Vēlāk pilī ir bijuši dzīvokļi skolotājiem un kopmītnes skolēniem.
"Nevienam jau neienāca prātā, ka mums te ir kaut kādi sienu gleznojumi un vispār pils, jo tā ir skola.
Ļoti daudzu atmiņās šeit ir vienkārši skola, jo mūsu pilij ārišķīga greznība nepastāv, jo mūsu pils ir būvēta stingrā klasicisma stilā," norāda Terese Korsaka.
To, ka pilī ir sienu gleznojumi, atklāja pilnīgi nejauši, 1997. gadā pašvaldībai te ierīkojot Varakļānu novada muzeju. "Šī zāle ir viena no pirmajām, kas tika iekārtota muzeja vajadzībām," Terese Korsaka ieved palielā telpā, no kuras sienām un griestiem liekais apmetums jau ir noņemts. "Ilgāku laiku te nebija kurināts, un šie apmetumi, kas aizsedza unikālos sienu gleznojumus, paši jau krita nost un atsedza mums 18. gadsimta freskas. Kā izrādījās, šī telpa vispār ir ļoti grezna. Virs visām durvīm ir redzami gleznojumi – laukumi, kur ir attēlotas dabas ainavas."
Gleznojumi virs pils zāles durvīm ir atjaunoti divtūkstošo gadu sākumā. Kopš tā laika šajā telpā restaurācijas darbi vairs nav veikti. Šogad Varakļānu novada muzejam šim mērķim ir izdevies piesaistīt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes administrēto Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas finansējumu 18 000 eiro apmērā. "Mums ir tāda iecere, ka šī lielā, garā, skaistā siena šogad tiks restaurēta sākotnējā veidolā, un tas būs ļoti krāšņi, jo šeit sienā ir attēlotas rožu vītnes, jaunavas, vīraka trauki," plānoto atklāj muzeja vadītāja. "Sienas ir ļoti stipri bojātas. Tās ir sakapātas padomju laikos, lai ciešāk turētos apmetums. Tas ļoti sadārdzina visu, jo ir jāaizsedz katrs robiņš un jāizlīdzina. Bet vispār mums šie sienu gleznojumi ir pilnīgi visā pilī – gan pirmajā stāvā, gan otrajā stāvā. Visās telpās un koridoros."
Varakļānu novada muzeja vadītāja Terese Korsaka cer – ar laiku izdosies piesaistīt finansējumu arī pārējās pils sienu un griestu gleznojumu restaurācijai.
Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas valsts atbalsta programma darbojas jau 30 gadus. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Administratīvās daļas speciāliste Daiga Toc-Macāne stāsta: "Gadu gaitā ir sniegts atbalsts neskaitāmu kultūras pieminekļu saglabāšanai. Pārvaldes pieeja ir bijusi, lai tiktu sniegts plašs neliela apjoma finansiāls atbalsts pēc iespējas lielākam objektu skaitam, lai tas būtu kā viens no impulsiem, dažkārt pat pirmais, objektu turpmākai attīstībai. Piemēram, šogad mums kārtībā ir noteikts, ka atbalsts ir jāsniedz vismaz 70 objektiem. Primāri – objektu neatliekamajiem glābšanas darbiem. Tā ir arī izpēte un būvniecības risinājumu izstrāde."
Šogad pieejamais finansējums kultūras pieminekļiem ir nedaudz lielāks par vienu miljonu eiro. Pirmajā kārtā jau ir atbalstīts 41 objekts par kopējo summu 520 000 eiro. Konkursa otrā kārta jau ir izsludināta – pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 11. jūnijs.
