Par viņa mācekļiem sevi dēvē četri šobrīd ievērojami Talsu mākslinieki, kuri apliecina, ka satikšanās ar Valdi Bušu pirms 40 gadiem kļuva par ļoti svarīgu impulsu viņu talanta tālākā attīstībā.
Ar Talsu Krūmu mākslas grupas māksliniekiem tiekos, kad viņi tikko pabeiguši iekārtot izstādi un omulīgi sasēdušies pie galda Bulduru Izstāžu nama pagalmā. Viņiem priekšā arī fotogrāfijas no laika pirms 40 gadiem, kad viņi iepazinās ar Valdi Bušu, kurš tolaik Talsos bija biežs viesis.
"Te mēs esam Ķūļu ciemā pie Dzedru baznīcas. Bija tādas ekspedīcijas pa pagastiem, un Valdis arī brauca," Guna Millersone rāda 1985. gada fotogrāfiju, kurā redzams mirklis no kādas mākslinieku ekspedīcijas Talsu pusē.
Jauno mākslinieku vidū arī Valdis Bušs. 80. un 90. gados viņš uz Talsiem brauca bieži, piedalījās Talsu mākslas dienās un citos pasākumos, viņu piesaistīja talsinieku atvērtība, svaigais un nepieradinātais redzējums. Jaunos savukārt ārkārtīgi valdzināja meistara tik ļoti patiesā atdeve mākslai un mākslinieka un personības vēriens, saka Talsu mākslinieks Andris Biezbārdis: "Viņš iedeva dzirksteli mums, zaļajiem māksliniekiem, kuri bija sava mākslas rokraksta meklējumos. Viņš atšķīrās ar savu azartu, kas izpaudās, viņam gleznojot un veidojot kompozīcijas. Pārējie mākslinieki parasti knibinās ap savām ainavām un dažādām detaļām. Bet viņš gleznoja ar lielu švunku, lielu triepienu, lielu krāsas kārtu. Tas mūs iedvesmoja meklēt kaut kādu savu ceļu un nevis darīt tāpat, kā citi to dara."
Visskaistākais, ka iedvesmošanās un uzlādēšanās bija abpusēja, atzīst mākslinieks Andris Vītols, jo Valdis Bušs vienmēr bijis ļoti ieinteresēts jauno talsinieku veikumā un izaugsmē. Apbrīnas vērti bijis vērot, kā Valdis Bušs, piemēram, plenēros pats strādā: "Mēs trāpījāmies vienā plenērā Pāvilostā, un mums sanāca blakus gleznot.
Kā Valdis izgāja, kā sāka vicināt savas špakteles!
Man arī bija špakteles, bet es tā prātīgi, jo man krāsu bija tik, cik bija. Viņš tās tērēja uz nebēdu, kaut vēl bija laiki, kad krāsas nemaz tā nevarēja dabūt. Bija jādomā par katru tūbiņu. Viņš viennozīmīgi iedeva kaut kādu impulsu, un tad notika satuvināšanās. Viņam kaut kas mūsu grupā patika, un viņš uz Talsiem daudz brauca. Viņš atbrauca, tikās ar mums, apskatījās mūsu darbus, un atzina, ka tādējādi viņš uzlādējas. Viņam patika, ka mēs strādājam kaut kā citādi."
Kā saka Guna Millersone – Talsu Krūmu mākslas grupas māksliniekus pilnīgi noteikti var dēvēt par Valda Buša radošajiem mantiniekiem, un tas redzams arī izstādē "Valda Buša laiks. Laikabiedri", kas tikko iekārtota Bulduru Izstāžu namā.
Katram no viņiem ir savs izteikts individuāls rokraksts, un tomēr darbos jaušams arī kaut kas no Bušam raksturīgās iekšējās brīvības, dinamikas un krāsu dāsnuma, teic Millersone: "Tā ir kaut kāda ekspresija, uzdrošināšanās. Kad mēs pirms 40 gadiem satikāmies ar Valdi Bušu, mēs bijām jauniesācēji. Mēs tagad šad tad spriežam, ka, ja šāda draudzība nebūtu aizsākusies – varbūt mēs būtu tādi paši bildīšu ražotāji, es atvainojos, kā visā pasaulē miljoniem mākslinieku."
Kādā intervijā Latvijas Radio Valdis Bušs pats raksturoja savus kritērijus, kas īstu mākslinieku atšķir no bildīšu ražotājiem, un viens no tiem ir oriģināla, nestandarta radošā domāšana:
"Mākslinieks kaut kur redz vienu solīti uz priekšu. Un viņš var atkāpties no visām pieņemtajām normām, un tikai tad, manuprāt, rodas mākslas darbs.
Ja es būtu savu normu vergs, es nekad nevarētu būt par mākslinieku. Radošam cilvēkam noteikti ir jābūt tam diapazonam plašākam, lai viņš varētu savādāk paskatīties uz lietām."
Izstāde "Valda Buša laiks. Laikabiedri" Bulduru Izstāžu namā apskatāma līdz septembra sākumam.
