Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedra šo mācību gadu uzsāk, atzīmējot savu simtgadi. Tam par godu izveidota arī izstāde – "Gadsimta nospiedumi", kurā apskatāmi dažādu tehniku, formu un stilistiku darbi.
Katedru dibināja un par pirmo tās vadītāju kļuva pirmais profesionāli sagatavotais latviešu keramiķis Rūdolfs Pelše.
"Kāpēc? Kāpēc ne tekstilmāksla, arī māksla, kura ir materiāls? Vai vēl kāda joma? Izrādās, ka mūsu amatnieki Eiropā – Parīzes, Milānas izstādēs – bija guvuši godalgas un akadēmijas mācībspēki uzskatīja, ka tas ir par pamatu, lai šo jomu, šo materiālu ievestu profesionālā gultnē," atklāj LMA asociētā profesore Līga Skariņa.
Keramiķi stāsta, ka simts gadu laikā keramikas veidošanas pamati ir saglabājušies, taču mainījušās iespējas, kā darbus veidot.
"Ir mainījusies pieejamība, informācija un kā jau es teicu – visas tehnoloģijas un procesi, attīstība," norāda LMA Keramikas katedras docents Ainārs Rimicāns, piebilstot, "studenti apgūst visas iespējamās keramikas tehnikas – tehnoloģiskās apdedzināšanas iespējas, gan elektriskais apdedzinājums, gan gāzes apdedzinājums, gan malkas apdedzinājums."
Un tas viss – gan mākslas akadēmijas studentu, gan pasniedzēju darbos izstādē apskatāms. Apskatāms arī Diānas darbs, kurš veidots no matiem.
LMA Keramikas katedras otrā maģistra kursa studente Diāna Drozdecka stāsta: "Es izvēlējos akmensmasā strādāt un rakū tehnikā, kur, manu matu struktūrai sadegot, radās tas unikālais dizains šiem objektiem. + Doma par matiem un kāpēc tieši mani mati... Jo tās sajūtas man, nogriežot matus, rada vieglumu, un, izmēģinot to tehniku ar saviem matiem, kas tad paliek nospiedumā uz tās akmensmasas, nu, bija ļoti prieks redzēt rezultātu."
Katrs eksponētais darbs kalpo kā stāsts par laikmetu, kurā tas radīts. Izstādi akadēmijā varēs aplūkot vēl līdz 18. oktobrim.
