Laima Bikše 2021. gadā kļuva par Starptautiskās konkursizstādes "Marīna" laureāti un izpelnījās žūrijas atzinību par darbiem "Viļņu skaitītāja" un "Es apstājos, lai dotos tālāk". Pēc uzvaras konkursā viņa saņēma piedāvājumu veidot izstādi.
Tolaik māksliniece bieži gleznoja jūru, taču Bikšes jaunākajā izstādē, kas apskatāma turpat Jūrmalas muzejā līdz pat astotajam septembrim, vairs nav nevienas jūras. Jūras gleznas māksliniecei tapušas laikā, kad prasījies pēc miera.
"Tagad man nav nevienas jūras. Kopš es izlēmu, ka izstāde nebūs ne par jūrām, ne par drāmām, ne par kaut kādām tādām katastrofālām pārdomām, es nolēmu izstādi veltīt priekam," atklāja Bikše.
Šoreiz māksliniece pieņēmusi apzinātu lēmumu būt mazliet drosmīgākai un gleznot to, ko pati vēlas redzēt, lai arī ko par to domātu citi.
"Gleznot priecīgas gleznas varbūt nav tāds labais tonis, bet es vienkārši padomāju, ko es pati vēlētos izstādē redzēt. Es tiešām vēlētos redzēt kaut ko priecīgu, ironisku, mazliet humorīgu, kas nav tik bieži. Tad jau bija viegli tālāk," stāstīja Bikše.
Lai gan māksliniece pati sevi raksturo kā melanholiski noskaņotu personāžu, gleznošana ar prieku un humoru ļāvusi viņai saskatīt to arī ikdienā un mazliet pacelties pāri savām varbūt ne tik pozitīvajām domām.
"Es gleznojot sapratu, ka es esmu izvēlējusies prieku, skaistumu, un to es sāku redzēt arvien vairāk arī apkārt.
Es sapratu, ka tapetes – tas ir tas, kas mums ir apkārt, kā mēs skatāmies uz savu dzīvi un ko mēs izlīmējam uz savām sienām pa dzīvi. Tas ir tas, ko mēs varam izvēlēties," vārdu "tapetes" izstādes nosaukumā atšifrēja Bikše.
Tāpat māksliniece vērtēja, ka viņas jaunākā izstāde ir mazliet savādāka arī tāpēc, ka tā ir liela izstāde – tajā apskatāmi 33 darbi.
"Tā ir liela izstāde, un es speciāli saliku to komplektu no gleznām un virzīju izstādi uz to, lai tajā ir mazliet vairāk prieka. Parasti es esmu ļoti mainīga un gleznoju kā pa viļņiem – gleznoju lielu gleznu, pēc tam gribas ko maziņu. Gleznoju kaut ko krāsainu, pēc tam gribas ko melnbaltu. Jūras periods bija tāds izņēmums, acīmredzot, kas sakrita, bet, jā, es mainos. Viss plūst un mainās. Pašai gan liekas, ka nē, bet, kad izvelc no aizmugures darbnīcā kādu darbu, tad var redzēt, ka ir izmaiņas," stāstīja Bikše.
Savām gleznām māksliniece iedvesmojas no cilvēkiem, dabas un notikumiem, kas norisinās apkārt. Bikše pati uzsvēra, ka gleznot, strādāt un dzīvot viņu iedvesmo pilnīgi viss, pat vismazākie notikumi vai atgadījumi.
"Es varu teikt, ka man ir liela pieredze, es no piektās klases, no Rozentāla skolas, esmu saistīta ar gleznošanu. Tā ir mana dzīve. Es glezniecībā jūtos ļoti labi," pauda Bikše.
Jūrmalas muzejā vēl līdz 11. augustam apskatāma arī jaunā tēlnieka Roberta Bāliņa izstāde "Viens vai divi", kas turpina komunikācijas un mijiedarbības tēmu. Bāliņš ir Starptautiskās konkursizstādes "Marīna" viens no laureātiem 2023. gadā.
"Man ļoti patīk Roberta izstāde. Viņš ir tiešām tāds asprātīgs un priecīgs, un tā saderība mūsu izstādēm ir brīnišķīga. Es arī izliku kā pirmo tādu rozā gleznu, ilgi spriedu, un nākošajā dienā atnācu, un izrādās, ka Robertam izstāde ir rozā/sarkans. Tiešām ļoti, ļoti labi sagāja kopā tās izstādes, man šķiet. Viņš turpina vai es turpinu to vieglumu, kas ir viņam. Abas izstādes ir diezgan priecīgas un interesantas. Ir, ko skatīties," vērtēja Bikše.
