Vecrīgā jums ir iespēja nokāpt pazemē, zem Rātslaukuma atrodas Rīgas Mākslas telpa, un tur šobrīd mākslinieks Atis Jākobsons ir radījis absolūti citu, kosmisku telpu "Debess ķermeņi".
Jautāts, par ko mākslinieks vēlas sarunāties ar mums, skatītājiem, un arīdzan ar sevi, viņš atbild: "Par tādu dzīves kvalitātes, iekšējā miera un labsajūtas uzlabošanu, kā sadzirdēt sevi, kā atgriezties pie sevis.
Tas ir arī par vēlmi izprast kosmiskus lielumus, kosmiskus notikumus.
Piemēram, kā es ķermeniski varu atcerēties vai pieredzēt, izjust, iztēloties tādu kosmisko radīšanu, vispār Visuma eksistences radīšanu, tādi jautājumi par šīm tēmām, un tā ir atbilžu meklēšana un jautājumu uzdošana, kā es varu pietuvoties tādiem abstraktākiem, lielākiem notikumiem un kā tie ietekmē manu dzīvi. Vai kā šī pieredze caur gleznošanu var mainīt, transformēt kaut ko manī?"
Izstādes kuratore Anna Vilīte saka: "Tā centrālā tēma ir, ka mēs runājam par neredzamo, no kā vispār sastāv mūsu vide, mūsu realitāte un cik daudz no tā neredzamā mēs iekļaujam savas uzmanības laukā. Un tieši šajā izstādē tās ir frekvences, tas, ko mākslinieks atspoguļo savos darbos un visādos veidos – gan frekvences, kas ir sastopamas dabā, gan tas, ko mēs varam sajust sevī iekšienē meditācijas laikā, un no tā veidojas tādi meditatīvi portāli vai gaismas būtnes, visādi viņus var nosaukt. Taču svarīgākais ir apzināties, ka mēs, cilvēki, esam ne tikai fiziski ķermeņi, bet arī enerģētiski, un mūsu enerģētiskiem ķermeņiem svarīgi pievērst uzmanību un dot prakses, veicināt gan mūsu individuālo labbūtību, gan kopienas labbūtību, tas, protams, atsaucas arī uz ekosistēmas labbūtību."
Izstādes nosaukumu iedvesmojuši Bjorkas dziesmas "Kosmogonija" vārdi par Visuma radīšanu, bet izstādei mūziku radījis skaņas mākslinieks Reinis Semēvics, tā papildina izstādes kopainu ar lēnu, pārdomām piemērotu tempu, palīdzot uztvert gleznu vibrācijas, krāsu iedarbību un kosmiskās bezgalības mieru sevī.
Atis Jākobsons skaidro: "Ārpusē esot, tur ir tāds kā kosmosa labirints, tad šī ir ienākšana tādā apziņas iekšējā miera telpā. Gaismas pielieta telpa. Šādas metaforiskas telpas es dažreiz sapņos pieredzu, tiešām notiek ieiešana gaismas telpā, un tā enerģija, būtnes, iespējams vibrācijas, viņas ir jau smalkākas un, varētu teikt, arī dziedinošas. Šeit ir simboliski mēģināts to iedot skatītājiem."
Mākslinieka vēlme ir attēlot virsotnes, kas pieredzētas, meditējot vai garās pastaigās kalnos, dabā, kad ir tā sajūta, ka laiks apstājas un viss apstājas, un ir jau citāda realitātes pieredze: "Krāsai, manuprāt, ir dziedinošs efekts, un tie krāsu salikumi ir meklējumi vizuālas harmonijas muzikālā pieredzā vai skaņdarbs vizuālā formā. Un formā nāk dabas vērojums – mākoņi, vējš, jūra. Tiešām fascinē tie dabas ritmi, dabas veidotās formas, cik viņas ir plūstošas, nomierinošas, ar vēlmi ienest to savā dzīvē."
Izstādi papildinās pavadošā programma ar radošām darbnīcām un performancēm kopā ar māksliniecēm Lindu Boļšakovu un Sandru Kosorotovu 12. un 13. jūlijā.
