Festivālu atklās izstāde "Sava pasaule. No neesoša muzeja krājumiem" Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā. Izstādē varēs apskatīt "Mazo pārvietojamo Triumfa arku" un daudzus citus darbus, kas glabājas Pulka ielas krātuvē.
"Visi šie darbi dzīvo tādā kā savā pasaulītē, ieslēgti Pulka ielas krātuvē. Ļoti labos apstākļos, bet ieslēgti, jo nav muzeja, nav izstāžu zāļu, nav pamata ekspozīcijas, kur tiem parādīties," stāstīja izstādes kuratore Astrīda Rogule.
Kopā tās ekspozīcijā būs apskatāmi 11 mākslinieku darbi no topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma.
Darbu autori ir Latvijā zināmi mākslinieki: Miks Mitrēvics, Krišs Salmanis, Raitis Šmits, Rasa Šmite, Ojārs Pētersons, Armands Zelčs, Mārtiņš Ratniks, "Famous FIVE F5" (Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks, Ieva Rubeze), kā arī serbu konceptuālās mākslas pionieris Braco Dimitrijevičs.
"Interesanti, manuprāt, šogad izstādē ir tas, ka būs skatāmi arī darbi no gandrīz visiem iepriekšējiem festivāliem, kuri ir tapuši un tikuši radīti speciāli Cēsu Mākslas festivāla iepriekšējo gadu izstādēm. 18 gadi, no vienas puses, nav tik daudz, bet, no otras puses, ja padomā, tas tomēr ir ļoti daudz – pilngadība. Redzēt, kas iepriekšējos gados bija aktualitāte mūsu latviešu māksliniekiem, man liekas ir ļoti intriģējoši," stāstīja Lūkina.
Tās pašas dienas vakarā apmeklētājiem būs iespēja baudīt arī pianista Matīsa Žilinska džeza trio priekšnesumu.
"Atklāšanas vakarā uzstāsies Matīsa Žilinska trio, tas būs kopā ar mūsdienu mākslas izstādes atklāšanu. Savukārt 20. jūlijā Cēsu Svētā Jāņa baznīcā būs koncerts "Vox Clara", kurā uzstāsies senās mūzikas ansamblis "Schola Cantorum Riga" Guntara Prāņa vadībā.
Kā mēs vienmēr atgādinām tiem, kas to vēl nezina, Cēsu Svētā Jāņa baznīcā ir brīnišķīga akustika," stāstīja Lūkina.
Kad pirmajos festivālos Cēsu Svētā Jāņa baznīcā ienāca diriģenti, kas līdz šim tur nebija uzstājušies, viņi esot teikuši, ka šī ir labākā baznīcas akustika Latvijā, stāstīja Lūkina.
"Es tikai citēju profesionāļus, bet arī man pašai šķiet, ka Cēsu baznīca ir brīnišķīga vieta koncertiem. Ļoti dažādas programmas jau ir bijušas, un šogad būs šī programma ar seno garīgo mūziku," pauda Lūkina.
Savukārt 27. un 28. jūlijā koncertzāles "Cēsis" skatuve uzmirdzēs Argentīnas tango karaļa Astora Pjacollas skaņās, klausītājiem piedāvājot viņa operitas jeb mazās operas "María de Buenos Aires" atskaņojumu.
Komponista vienīgā opera (jeb kā viņš pats dēvēja šo "mazo operu" – operita) tapusi 20. gadsimta 60. gadu vidū ar izcilā dzejnieka Horacio Ferera dzeju (atdzejojumu latviešu valodā gatavo Edvīns Raups).
Šis muzikālā teātra šedevrs ar savu kaislīgi smeldzīgo mūziku, vitālajiem ritmiem un dienvidniecisko melodiju jutekliskumu un šarmu ātri iekaroja arvien pieaugošu popularitāti visā pasaulē. "Tātad tās būs divas koncertizrādes, jo viena jau bija pilnībā izpārdota, un, protams, ja mēs sagatavojam šādu iestudējumu, tad gribas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku to spēj izbaudīt un noskatīties," stāstīja Lūkina.
Uz skatuves titullomā redzēsim čīliešu izcelsmes dīvu Lusianu Mansīni (Luciana Mancini), Danielu Bonilju-Torresu (Daniel Bonilla-Torres), Daumantu Kalniņu, vijolnieku un atskaņojuma vadītāju Daniilu Bulajevu, bandoneonistu Artūru Noviku, sitaminstrumentālistu Reini Tomiņu, ģitāristu Miku Akotu, kā arī kamerorķestra "Davinspiro Camerata" mūziķus.
"Man tiešām ir ļoti liels prieks, ka no mūsu, no latviešu puses Daumants Kalniņš būs tas, kurš dziedās vīriešu lomu, un arī Daniila Bulajeva vadībā latviešu mūziķi veidos šo instrumentālo ansambli. Mēs esam tādā patīkamā satraukumā un gaidās to dzirdēt," stāstīja Lūkina.
Īpašs muzikālais notikums būs arī Riharda Vāgnera operu tetraloģijas "Nībelunga gredzens" noslēdzošās operas "Dievu mijkrēslis" koncertatskaņojums 3. augustā.
Diriģenta Tarmo Peltokoski virsvadībā tas izskanēs spožu, pasaulē atzītu opersolistu, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) un Valsts akadēmiskā kora "Latvija" dziedātāju izpildījumā.
Vāgners Cēsu mākslas festivālā festivālā kļuvis par sava veida tradīciju, jo tiks atskaņots jau piekto gadu.
"Šo tradīciju aizsāka LNSO iepriekšējais mākslinieciskais vadītājs Andris Poga, kurš arī godāja Vāgneru par vienu no pasaules izcilākajiem komponistiem. Tad par orķestra māksliniecisko vadītāju kļuva Tarmo Peltokoski, un, kad viņš uzzināja, ka mēs tur iestudējam Vāgneru, varbūt pat tas bija viens no atslēgas momentiem, kāpēc viņš nolēma, ka grib braukt uz Rīgu, strādāt ar mūsu orķestri un, protams, iestudēt Vāgneru. Tā šī tradīcija turpinās," stāstīja Lūkina.
