Aizvadīts jau pirmais festivāla vakars, bet priekšā vēl divu trešdienu pēcpusdienas, kurās interesentiem būs iespēja iepazīties ar aktualitātēm video mākslā.
"Festivāla burvība ir parādīt video mākslas, kustīgā attēla mākslas daudzveidību, dažādību. Pa šiem 24 gadiem ir izveidojusies brīnišķīga sadarbība gan ar māksliniekiem, programmu veidotājiem, mākslas centriem un citiem video festivāliem no visas pasaules. Sākot tepat ar Igauniju līdz pat Dienvidāfrikai vai Japānai," stāsta mākslas centra "Noass" vadītājs Krišs Zilgalvis. "Ap 2000. gadu vairāk dominēja analogie mediji, tad nāca klāt digitālais, kompjūters un šobrīd jau video māksla jeb kustīgais attēls mijas ar interaktīviem mākslas darbiem."
Festivālā tiek apkopoti un rādīti laikmetīgie darbi, kas pārstāv plašu tematisko amplitūdu un daudzveidību izvēlētajās formās un video tehnikās.
Nākamajā trešdienā festivālā varēs iepazīt mākslinieka Jurija Leča kūrēto programmu. Tajā apkopoti eksperimentāli darbi, kas pievēršas realitātes un iedomu saplūšanai, refleksijai par pagātni un tagadni, individuālo un kolektīvo. Viņš programmu veidojis tā, lai tā atspoguļotu mūsdienu aktualitātes video mākslā. To var pamanīt arī viņa paša darbā, kas iekļauts programmā. Tajā ar mākslīgo intelektu veidota refleksija par pārmaiņām sabiedrībā.
"Video māksla kā medijs mainās mūsdienu tehnoloģisko iespēju un kultūras pārmaiņu ietekmē, kā arī globālo sociālo un politisko notikumu ietekmē. Izaicinoši ir tas, ka video mākslas veidošanai nepieciešams liels finansējums un tehnoloģiju pieejamība. Problemātiski arī – piesaistīt sabiedrības uzmanību, lai cilvēki šos darbus skatītos. Šī iemesla dēļ festivāls ir vērtīgs rīks, kā piesaistīt uzmanību," skaidro mākslinieks un kurators Jurijs Lečs no Spānijas. "Mūsdienās viss mainās. Ne tikai tehnoloģijas, bet arī mēs kā bioloģiskas būtnes. Video māksla un audiovizuālā māksla ir kā liela ideju banka par to, kādā virzienā mēs maināmies un ko sagaidīsim nākotnē."
"Laikmetīgā māksla, īsfilmas un video māksla stāv diezgan cieši viens otram blakus, tomēr video māksla ir vairāk eksperimentāla, nebaidās no formas un satura brīvības, daudz vairāk eksperimentē, kā arī nepieturas pie konkrēta naratīva," mākslas jomu atšķirības iezīmē festivāla programmas veidotāja Diāna Trope. "Man šķiet, tur vairāk ir tāds sajūtu, domu, filozofijas lidojums. Arī rotaļīgums varbūt vairāk parādās un spēja ātrāk reaģēt uz tendencēm pasaulē, politikā, kultūrā."
