Germana Ermiča izstādei īpašu atmosfēru piešķir Artūra Liepiņa skaņas kompozīcija, kas piepilda izstādes telpu. Tā tapa pirms trim gadiem, kad dizainers sadarbībā ar sociālo tīklu kompāniju "Instagram" veidoja paviljonu "Kur varavīksne beidzas" radošuma festivālam Kannās, Francijā.
Viņš veidojis interjeru arī "Heineken" galvenajam birojam Nīderlandē, metro stacijas interjeru Seulā, Dienvidkorejā, noformējumu Cīrihes Kongresu nama restorānam, instalācijas modes zīmolu veikaliem Londonā un Amsterdamā, bet interjeri ir tikai viena no viņa darbības šķautnēm. Viņš veido mēbeles, instalācijas un dažādus citus pamatā ekskluzīvus dizaina objektus, galvenokārt strādā ar stiklu.
Apbrīnojama ir viņa meistarība darbā ar krāsām, viņš pats atzīst – krāsu viņš izjūt gandrīz vai kā fizisku materiālu:
"Vienmēr mani ir aizrāvusi ideja par to, ko krāsa var izdarīt, kā tā var ietekmēt mūsu uztveri, kā ar krāsu var spēlēties, kā kādu krāsu var izcelt vai tieši otrādi – pazaudēt tās nozīmi.
Paralēli tam man vienmēr ir interesējušas optiskās ilūzijas, ko var panākt ar uztveri, mānot aci. Šīs ir lietas, kas mani ļoti fascinē, un daļu no tā es cenšos iemiesot savos darbos, eksperimentējot ar materiālu, kur es varu likt cilvēkiem redzēt un sajust lietas citādāk. Tā ir sajūta, pēc kuras es bieži vien vados."
Izstāde apkopo Germana Ermiča līdzšinējo veikumu, tai ir divas daļas. Pirmā ielūkojas viņa radošajā laboratorijā un viņa dizainera ceļā. Tas sākās Latvijā kā grafiskajam dizaineram, turpinājās Nīderlandē, Eindhovenas Dizaina akadēmijā bet 2014. gadā viņš Amsterdamā nodibināja savu studiju. Drīz vien Milānas mesē prezentēja pirmo kolekciju "Shaping Colour".
Dažus gadus vēlāk viņu jau pamanīja starptautiski, bet par būtisku pavērsienu viņa karjerā kļuva "Ombre" stikla krēsls, kas bija mūsdienīga interpretācija par japāņu dizainera Širo Kuramatas ikonisko "Stikla krēslu". "Ombre" krēsls apceļoja pasaules nozīmīgākās dizaina izstādes, ietekmīgie dizaineri Stefans Sagmeisters un Džesika Volša to iekļāva pasaules skaistāko lietu sarakstā. Izstādē var izsekot slavenā krēsla tapšanai. Germans Ermičs turpina:
"Es biju nolēmis, ka es gribu izveidot krēslu, kuru definē krāsa, kā var paskatīties uz krēslu no krāsas aspekta un kā to var pieredzēt trijās dimensijās. Šajā gadījumā stikls ir tikai medijs."
Izstādes otrajā daļā skatāmi daļa no spilgtākajiem Germana Ermiča dizaina objektiem. To vidū ir "Izometriskie spoguļi", kuros viņš liek lietā savu interesi par optiskajām ilūzijām, krēsls, kas saucas "Saules uzliesmojums", kura krāsu piesātinājumā it kā notverta saules liesmojošā gaisma, instalācija "Shaping colour", kas pēta krāsas un formas attiecības, arī skaņas skulptūra, kas transformē cilvēka roku pieskārienus mūzikā.
Mākslinieks skaidro: "Šī ir skaņas skulptūra, kurā es interpretēju kvintu apli, dodot tam tādu fizisku formu. Pamatideja šim projektam ir izveidot skaņai taktilu pieredzi. Pieskaroties katram no objekta posmiem, parādās skaņa, un tad tu vienlaicīgi gan izjūti to formu, gan tu to dzirdi. Kaut kas netverams savienojas tajā tveramajā, fiziskajā, materiālajā pasaulē."
Darbs ar netveramiem fenomeniem ir viena no raksturīgākajām tēmām Germana Ermiča darbos un viens no iemesliem, kas arī padara tos tik maģiskus – atzīst izstādes kuratore Evelīna Ozola:
"Piemēram, kā notvert saulrietu fiziskā objektā vai kāda varētu būt mūzikas skaņu forma, darbs ar krāsu kā ar tādu trīsdimensiālu telpisku materiālu, kuru var mīcīt un veidot gandrīz vai ar rokām. Tie ir raksturīgi pavedieni, kas viņa darbos parādās."
Germana Ermiča personālizstāde "Plūstoši" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāma līdz maija nogalei.
