Raidījumā "Kultūras rondo" viesojās un par pieredzēto stāstīja mākslas projektu kurators Raimonds Kalējs, māksliniece Elīna Zunde, kuras izstāde "Sava vara" nu jau aplūkojama Kuldīgas mākslas galerijā, un mākslas un izglītības koprades telpas "Adatu fabrika" projektu koordinatore Juta Ozoliņa.
Rezidences loma un nozīmīgākie projekti
Kuldīga, kura kopš 2023. gada iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lepojas ar savu bagātīgo kultūras dzīvi, un, kā uzsver Raimonds Kalējs, ir kā radīta mākslas projektiem ārpus tradicionālajām galerijām. Uzskatāms pilsētvides mākslas piemērs ir Ventas rumbā redzamais, pestītājam līdzīgais vīrs uz SUP dēļa, kurš plūdu laikā gan uz laiku pagājis zem ūdens. Lai arī sākumā tas radījis mulsumu iedzīvotājos, nu cilvēki ir pieraduši un arī
glābšanas dienesti vairs uz izsaukumiem par "slīkstošu cilvēku rumbā" iemācījušies nereaģēt.
Kalējs uzsver, ka šie pilsētvides darbi – ne vien peldošais vīrs, kuram nu būtu laiks augšāmcelties, bet arī nerūsējošā tērauda sukulents dīķī aiz baznīcas vai arī tā saucamie "cauruļu zvēri", kuri ir interaktīva rotaļa, kas uzrunā plašu auditoriju –, ir universālas un veiksmīgas sadarbības projekti, kuri tikai un vienīgi attīstīsies, ņemot vērā gaidāmo Kuldīgas pilsētas satelītstatusu.
Pilsētvides projekti Kuldīgā – tie ir ilglaicīgi projekti, kas uzlūkojami ne tikai kā mākslas projekti. "Kā mēs zinām, mākslai jābūt arī provokatīvai, jo provokatīva māksla rosina domāt, sajust un komunicēt ar autora izteikto ideju un koncepciju," stāsta Raimonds, piebilstot, ka tas ir arī mārketinga pasākums, gluži kā Ventspils govis laikā no 2002. līdz 2012. gadam.
Rezidējošie mākslinieki apzinās, cik trausla un sargājama ir Kuldīgas vide un to respektē. Raimonds atminas pilsētvides izstādi "Tēlniecība-objekts", kuras ietvaros tika meklēta konceptuālā atšķirība starp šiem medijiem. Pauls Jaunzems ielu krustojuma aplī novietoja milzīgu sarkanu akmeni. Projekts, protams, bijis saskaņots ar visām institūcijām, bet brīnišķīga epizode piedzīvota, kad kāds vietējais vīrs, garām ejot, priecīgi izsaucies: "Beidzot mums Kuldīgā ir savs Rainis!"
Elīnas Zundes izstāde "Sava vara"
Elīna Zunde ir viena no rezidences māksliniecēm, un 8. augustā tika atklāta viņas izstāde "Sava vara", kas līdz septembra beigām būs aplūkojama Kuldīgas mākslas galerijā. Izstādes centrā ir vara kā cilvēka spēks un spēja pārvaldīt savu dzīvi un lēmumus. "Viena no šī laika prioritātēm, manuprāt, ir nepieciešamība cilvēkam apzināties sevi kā sava spēka nesēju," saka Zunde. Savos darbos māksliniece aplūko varu, pievēršoties gan tās vēsturiskajai gaita un attīstībai, gan cilvēka un dabas savstarpējai mijiedarbībai.
"Savā radošajā procesā koncentrējos uz skatu atpakaļ vēsturē, uzlūkojot mūsu izpratni par varu kā garu procesu, kas veidojies ilgā laikā un kura saknes rodamas senās kultūrās."
Zunde uzskata, ka šobrīd ir ļoti interesants laiks, lai domātu par varas procesiem – izgaismojas nepieciešamība atgriezties pie senaizmirstiem sabiedrības konstruēšanās principiem. Māksliniece uzsver, ka apzināties savu varu, – tas nozīmē apzināties arī sevi kā daļu no kopuma; apzināties savu nevarēšanu, savu atkarību no lielākas sistēmas. Tieši caur šo apzināšanos tiek iegūta brīvība, tiek iegūta vara.
Jautājums ir: kā mēs varam domāt ar sirdi? "Jautājums ietver atbildi – ir jādomā ar sirdi," atbild māksliniece. Ir nepieciešams uzsvaru pārnest uz iekšpusi, pievērsties savam ķermenim, jo
"ķermenis ir ārkārtīgi brīnišķīgs, fantastisks instruments un tajā ir jāieklausās. Ir jālieto ķermenis kā instruments, jo tajā ir ļoti daudz atbilžu".
Izstādi veido zīmējumi, gleznas, telpiskie objekti un skaņa. Gleznojumos izmantoti pigmenti, pasteļi, eļļa, savukārt objekti veidoti simtprocentīgi no aļģēm. Tās nāk no Baltijas jūras – Elīna to sauc par savu spēlēšanos biomateriālu laukā, kuru citur dēvē arī par bioplastmasu.
Būtisks elements izstādē ir arī skaņai kā rezonansei, jo, kā uzsver Zunde: "Rezonanse ir man klātesošs un būtisks termins, kuru lietoju, runājot par būtisko; skaņa ir klātesoša manā radīšanas procesā – bija svarīgi to iekļaut izstādē."
Mākslinieku un pilsētas sadarbība
Kas ir būtiskākie kritēriji, domājot par to, kādas izstādes iekļaut un īstenot rezidencēs? Raimonds stāsta, ka būtiskākais ir laikmeta konteksts – šajā haosa laikā ir vēlme un nepieciešamība pēc harmonijas, miera un garīguma, šķīstības, kurā var veldzēties.
"Nostāties pie Elīnas darbiem, sajust skaņu, sajust darbu un ar to savienoties, jo tas, pēc kā šobrīd alkst visa sabiedrība, ir ne tikai ģeopolitiskais miers, bet arī mūsu sirdsmiers."
Tamdēļ stratēģiski tiek domāts par izstādēm un autoriem, paturot prātā arī to, kā to uztvers sabiedrība. "Jādomā par to, ko Kuldīgas sabiedrība nav redzējusi, un tajā ir sava veida didaktika," stāsta Raimonds, "jo caur mākslu cilvēki tiek audzināti. Mēs gribam, lai cilvēki, aizejot uz izstādi, iegūst kaut ko jaunu."
Visam, kas tiek izstādīts, ir liela nozīme, tas paģēr lielu atbildību no māksliniekiem, rezidences un Kuldīgas, kura atbalsta šos pasākumus. Juta Ozoliņa atzīst, ka "reizēm jau ir [sarunas ar pilsētu], bet mēs vienmēr esam atraduši kompromisu, jo mums ir svarīgi, lai pilsēta būtu bagāta gan ar kultūras mantojumu, gan kultūras, mākslas norisēm".
Nākotnes plāni
Mākslinieku rezidences turpināsies līdz septembra beigām, piedāvājot vēl vairākas izstādes un mākslas notikumus, piemēram, Sandras Strēles izstādi, kā arī vietējo gleznotāju un tekstilmākslinieku ekspozīcijas.
Sezonu mākslas galerija slēgs 30. septembrī – gada laikā tā uzņem vien trīs ekspozīcijas. Tomēr kultūras notikumi būs skatāmi līdz pat gada beigām, un tad jau tiks kalti nākamā gada plāni.
