Izstādes "Spānijas vīzija no Fortuni līdz Pikaso" centrā jautājums – kas ir Spānijas identitāte mākslā un nacionālā tēla veidošanā. Tas īpaši aktuāli kļuva 19. gadsimta beigās, kad saskārās divi pretēji viedokļi – ideja par plaukstošo un "balto" Spāniju un ideja par skarbo "melno" Spāniju, kas sakņojas kultūras mantojumā. Šai laikā Spānijā uzplauka modernisma glezniecība.
"Ir šis te sakārtotais, simetriskais 19. gadsimts – viena izstādes daļa. Un tad ir pārmaiņu laiks, 19., 20. gadsimta mija, kur šī te simetrija salūzt. Un ienāk tā divpusība, melnais, baltais," teic izstādes projekta vadītāja Vita Birzaka, piebilstot, "Spānija šajā laikā, arī ar mākslas palīdzību uzrunājot māksliniekus, apzināti pasūtīja un veidoja savu tēlu caur glezniecību, caur literatūras darbiem."
Neskatoties uz gadsimtiem ilgajām Spānijas mākslas tradīcijām, gadsimta mijā glezniecībā ienāca sociālas problēmas un nacionālās pašnoteikšanās idejas. Izstādē aplūkojamā perioda Spānijas māksla Latvijā ir maz zināma. No populārākajiem autoriem izceļami Fortuni un Pikaso darbi.
Izstādi papildina arī pētījums par Latvijas mākslinieku – Gustava Šķiltera, Kārļa Brencēna un Jāzepa Grosvalda – saiknēm ar Spānijas māksliniekiem 20. gadsimta sākumā.
Izstādes Latvijas mākslas sadaļas kuratore Ieva Kalnača atklāj: "Esot Parīzē, viņi visi iepazīstas ar tajā laikā pasaules slaveniem spāņu māksliniekiem, arī citiem ne tik zināmiem. Bet tās draudzības saites bija tiešām ciešas, un tas arī pamudināja šos trīs māksliniekus doties ceļojumos pa Spāniju."
"Jāzeps Grosvalds atstājis skiču albumu, no kura varam redzēt akvareļa gleznojumus. Savukārt Kārlis Brencēns pie Spānijas tēmas atgriezies krietnu laiku vēl pēc Spānijas apmeklējuma," atzīmē kuratore.
Izstādi, kas tapusi sadarbībā ar Kadriorgas Mākslas muzeju un kur kopumā eksponēti mākslas darbi no 15 Spānijas muzejiem un privātkolekcijām, "Rīgas biržā" būs iespēja apmeklēt līdz decembra vidum.
