Noņemot krāsu Svētā Stefana skulptūrai, atklājies tās patiesais 18. gadsimta veidols.
"Ir attīrīti seši pārkrāsojumi un nostiprināts orģinālais materiāls, maksimāli saglabājot to, kas bija saglabājies šo gadu laikā," pastāstīja restaurators Aigars Pilenieks.
Jau pirmsrestaurācijas izpētē noskaidrots, ka Svētā Stefana skulptūra Ludzas baznīcā ir vēstures, mākslas un reliģijas mīklām tīta. Radušies jautājumi par tās izcelsmi un to, vai tiešām tas ir pareizais svētais, ko daudzu gadu garumā pielūguši ludzēnieši.
"Svētais Stefans ir bijis viens no pirmajiem Jeruzālemes baznīcas locekļiem, un viņš ir bijis diakons. Viņu vienmēr attēlo kā pirmās kārtas garīdznieku, kā diakonu ar tādu tērpu, taisnstūra malām, savukārt otrās kārtas garīdzniekus, priesterus attēlo ar tādu apaļas formas tērpu, kas ir ornāts. Proti, šo sauca par Svēto Stefanu, bet viņš nav diakons, viņš ir priesteris," skaidroja Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas draudzes prāvests Jēkabs Radions Doļa.
Tikmēr restaurators Pilenieks norādīja – ir sajūta, ka piemineklis ir ar senu vēsturi: "Ienesot šo skulptūru darbnīcā, tā sajūta bija, ka tu neesi vairs viens. Nezinu, tas nav izskaidrojams līdz galam, bet ir sajūta, ka tomēr tas ir priekšmets ar tādu senu vēsturi, arī skaudru vēsturi savā ziņā."
Pirmsrestaurācijas izpētē zem skulptūras sešiem pārkrāsojuma slāņiem atklāts sudrabojums, kas klāts ar zilo laku. Turpinot aizsāktos darbus, ir svarīgi noskaidrot, kādu skulptūras veidolu vēlas redzēt baznīcā.
"Mums ir nepieciešams parādīt to skaistumu, kādu ir redzējušas iepriekšējās paaudzes. Mēs gribam parādīt to, ka viņi redzēja ko ārkārtīgi skaistu. Manuprāt, pat glītāku un spožāku nekā lietas, kuras mēs redzam šodien," pauda prāvests.
Svētā Stefana skulptūra kopā ar četrām citām, kas tagad atrodas uz dievnama kolonnu altāriem, tika izglābta no postoša Ludzas pilsētas ugunsgrēka 1938. gadā. Tolaik kokgriezuma altāri Ludzas Katoļu baznīcā uzskatīti par izcilākajiem baroka laika mākslas pieminekļiem Latgalē.
