"Putna melnās acis likās kā lielas kameras, kas asi un detalizēti uztver visu, kas nonāca redzeslokā". Varētu domāt, ka tas ir kāda stāsta iesākums. Tomēr tā sauc nupat kā atklāto izstādi fon Stricka villā, kurā apvienojušies gan jaunie mākslinieki, gan jau pieredzējuši.
Ideja par izstādi aizsākusies pēc kuratores, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas Augustes Petres studiju uzdevuma. Viņa aicināja studentus veidot savu izstādi, tā iepazīstot ne tikai mākslas darbu veidošanas procesu, bet iespējas šiem darbiem nonākt pie plašākas publikas.
"Šī ir tāda lieliska iespēja un pieredze, diezgan arī sāpīga kaut kādā veidā, jo tie puni jau – tie pirmie – viņi ir sāpīgi, bet tajā pašā laikā – studentam piedos," stāsta izstādes idejas autore, māksliniece Silga Ivanova.
Izstādē piedalās pieci vizuālie mākslinieki: Silga Ivanova, Katrīna Gržibovska, Kristīne Krauze-Slucka, Laimdota Malle un Ivars Pommers.
Māksliniece un izstādes idejas autore Katrīna Gržibovska savos darbos runā par cilvēka un kopienas mijiedarbību, tostarp sociālo trauksmi, kas neļauj būt piederīgam. "Otrs darbs ir vairāk tieši par baiļu mehānismu, par dzīvi urbānā vidē. Un kā vislielākās bailes un bieds ironiski ir tieši citi cilvēki. Kā, piemēram, smadzenes kādu izbīli vai ēnu interpretē kā citu cilvēku bieži vien. Tāds kā socioloģisks, psiholoģisks baiļu mehānisms kaut kādā mērā."
"Es nedaudz paeksperimentēju ar glezniecību tādā klasiskā veidā, bet nedaudz ar tādu paplašināto glezniecību, kur ārpus klasiskā rāmja iziet cits vēl materiāls un katrs var domāt – kāpēc? Kas ir tas papildinošais aspekts. Mani darbi tieši šeit ir akvareļu tehnikā, tādi brīvi, ar iespēju, ka sadarbojas arī pats materiāls savā starpā, ūdens un akvarelis, un es ļaujos tai brīvībai un tai nejaušībai, kas var notikt tajā procesā," stāsta Silga Ivanova.
Izstādi fon Stricka villā varēs apskatīt tikai līdz trešdienai, 17. jūlijam.
