Keramika, bronza, betons. Ko varēs ieraudzīt Tēlniecības kvadriennālē Rīgā?

Tēlniecības kvadriennālē Rīgā būs skatāmas keramikas, bronzas, betona, kā arī digitāla formāta skulptūras un instalācijas. Mākslinieki no Eiropas, Dienvidamerikas un Tuvo Austrumu reģiona valstīm radījuši iekštelpu ekspozīciju un skulptūru parku uz AB dambja. Tāpat līdzās izstādēm plānoti arī citi tēlniecībai un publiskajai mākslai veltīti pasākumi.

Keramika, bronza, betons. Ko varēs ieraudzīt Tēlniecības kvadriennālē Rīgā?
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Reizi četros gados Tēlniecības kvadriennāle Rīgā norit kopš 1972. gada, un šoreiz festivālā pārstāvēti mākslinieki no 11 valstīm.

Viens no dalībniekiem, Kolumbijas mākslinieks Ginčī (Guinchi) uz AB dambja veido parka soliņam līdzīgu izgaismotu instalāciju, bet ar stikla lauskām tajā, kas liks aizdomāties par nefunkcionālu dizainu pilsētās. "Ar šo darbu es gribu attēlot cilvēkam nedraudzīgu arhitektūru tā, lai tā izskatās pēc parka dekorācijas. Tā veidota no stiklu lauskām, kas mirdz un liek šo objektu novērtēt kā skaistu, bet tu to nevari izmantot. Šī darba vēstījums ir tāds, ka es redzu, – pilsētas šobrīd tā tiek veidotas. Tās izskatās ļoti skaistas, bet vienlaikus, piemēram, daudzviet tiek uzstādīti granīta soliņi, kas ir arī dārgi, bet tos neviens nelieto, jo ziemā tie kļūst ļoti auksti. Tie pilda tikai dekoratīvu funkciju, un tas nav pārāk jauki pret iedzīvotājiem, kas ir pilsētā, jo mēs visi dalām šo ārtelpu un tai būtu jābūt vietai, kuru varam izbaudīt neatkarīgi no katra ekonomiskās situācijas," stāsta Ginčī.

Kolumbijas mākslinieks Ginčī
Kolumbijas mākslinieks Ginčī

Šajā nedēļā Tēlniecības kvadriennāles mākslinieki izvieto savus darbus iekštelpu ekspozīcijā mākslas centrā "Noass" un veido skulptūru parku uz AB dambja, kā arī pašmāju jauno tēlnieku darbus varēs apskatīt galerijā "DOM".

Gatavošanās festivālam sākās jau pirms diviem gadiem ar attālinātu mākslinieku rezidenci, stāsta Tēlniecības kvadriennāles kuratore Kristiāna Kārkliņa, norādot, ka festivāla tēma šogad ir "Tas, kas nebūtu bijis": "Pēdējo četru gadu laikā, kopš veidojam šo programmu, mēs pārdzīvojam turbulentus laikus, jo piedzīvojam gan kovidu, gan kara sākumu. Manuprāt, šobrīd vienojošais elements, kuru esam novērojuši visiem māksliniekiem, kas piedalās festivālā, ir

interese par jaunu materialitāti un interese par to, kā turpināt strādāt šajos nepiemērotajos apstākļos, kas nu kuram tie ir.

Tēlniecības kvadriennāles kuratore Kristiāna Kārkliņa
Tēlniecības kvadriennāles kuratore Kristiāna Kārkliņa

Tā varbūt ir nespēja iekļūt savā ierastajā studijā. Tāpat mēs ar ukraiņu līdzkuratori Katerinu Raju vēlējāmies iekļaut ukraiņu līniju, jo arī viņiem ir radušies šie neparedzētie un nepārvaramie apstākļi, kur daļu darbu bija jāizved no valsts, lai tie neaizietu bojā, vai daļa ir radīta tieši kara kontekstā, kā Vitālija Kohana darbs."

Ukraiņu mākslinieka Kohana darbs veidots kā Kijivas pilsētvides militārās infrastruktūras konstruktors, tāpat arī ukraiņu māksliniece Anna Taradina veidojusi 800 kilogramu smagu skulptūru no betona, atainojot tajā prettanku sistēmas elementu, kas būs apskatāms uz AB dambja.

"Tas projekts tapa kā tāds skiču formāta projekts, kuru sākotnēji varbūt nebija plānots lielā formātā realizēt, bet viņas piedāvājums ir mazliet pārdomāt šo militāro pilsētas infrastruktūru, kas saistās ar tā saucamo "čehu ezi", kas ir prettanku sistēma. Tos savietojot rindā, var veidot aizsardzības elementu. Taču, manuprāt, tas izskatās drīzāk pēc tāda filigrāna origami putniņa, bet patiesībā tā funkcionalitāte ir ar dramatisku vēstījumu," atzīmē Kristiāna Kārkliņa.

Sīriešu izcelsmes māksliniece Rita Adiba no Kanādas radījusi instalāciju, izmantojot divtūkstošo gadu "Lattelecom" telefona būdiņu, kuru viņa pārveidojusi par objekta apmeklētāju stāstu ieskaņotāju. Kuratore skaidro: "Cilvēks ienāk paņem klausuli un noklausās iepriekšējo ierunāto stāstu un tikai tad var ierunāt savu, lai tā atmiņa nepazūd un vismaz kāds to iepriekšējo ziņu ir dzirdējis. Mēs pieļaujam, ka tās tēmas noteikti vērsīsies plašumā, bet Rita šo ir iecerējusi, kā tādu atmiņu krātuvi par pilsētu un tavām atmiņām, kas saistās ar pieminekļiem Rīgā."

"Noasa" pagrabā arī izvietoti vairāki darbi, tostarp vienā no peldošās galerijas telpām apskatāms Kriša Zilgalvja, Dzintara Zilgalvja un Aigara Lavrinoviča darbs, kas apvieno zinātni un mākslu. Darbs veidots kā izgaismots laboratorijas elements, kurā tiek attīrīti notekūdeņi.

Kriša Zilgalvja, Dzintara Zilgalvja un Aigara Lavrinoviča darbs
Kriša Zilgalvja, Dzintara Zilgalvja un Aigara Lavrinoviča darbs

Tāpat māksla ar zinātni savijas mākslinieču Anastasijas Šnepe-Šnepes un Rebekas Kornas instalācijā "Ūdensmāte" ar nelielām griestos iekārtām stikla skulptūrām.

Kārkliņa atzīmē: "16. gadsimtā, kad Eiropā bija aktuāli sievietes apsūdzēt raganībās, arī Rīgā mēs tādu lokāciju atradām Sarkandaugavas apkaimē. Ir atrodama ūdenstilpe, kas saucās Sodagrāvis, un mākslinieces izmanto elementus no šiem ūdeņiem, mērcējot tajos fotofilmu un drukājot attēlus ar sieviešu atveidiem, kā arī pētot kopā ar Latvijas Universitātes hidrobioloģēm diatomas, kas ir mikroskopiskas ūdens aļģes, kuras citkārt ir arī sieviešu ķermeņa formā."

Instalācijā "Ūdensmāte"
Instalācijā "Ūdensmāte"

"Tēlniecības kvadriennāle Rīga" ir mākslas festivāls reizi četros gados galvaspilsētā. Festivāla nedēļa "Noass" mākslas centrā notiks no 15. līdz 23. augustam, pilsētvidē festivāls notiks no 15. augusta līdz 26. septembrim, bet "DOM" galerijā no 14. augusta līdz 26. oktobrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti