Šādu izstādi, kurai var pieteikties visos mākslas žanros strādājoši Liepājas puses mākslinieki, muzejs rīko katru otro gadu ar mērķi aktivizēt pilsētas mākslas dzīvi. Biennāles ievadā tiek noskaidroti arī laureāti, ko izraugās profesionāla žūrija.
Mākslas dzīves rosinātājs
Ienākot Liepājas muzeja otrā stāva izstāžu zālē, iespaids ir košs: vairāk nekā 70 darbu, ko radījuši 53 mākslinieki, izvietoti sulīgi zaļu, zilu un violetu sienu ieskāvumā.
Žanru spektrs ir plašs: te ir gan gleznas, gan tēlniecības darbi, trauki, metālkalumi, tekstila un video darbi. Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla stāsta: "Mēs ļaujam, lai ir pārstāvētas dažādu veidu izpausmes. Lai arī iekārtot šādu izstādi ir grūti, žanrus ierobežot mums negribas, lai gan šodien tas vairs neskaitās mūsdienīgs formāts. Pašlaik vairāk piekrišanas un arī no Kultūrkapitāla fonda viedokļa tiek atbalstītas izstādes, kas ir konceptuālas. (..) Bet Liepājā mēs to esam saglabājuši, jo mums patiešām šķiet, ka šādas izstādes ir ļoti labs mākslas dzīves rosinātājs. Tāpēc mēs no šī formāta negribam atteikties."
Liepājas mākslinieku kopizstādei ir sena vēsture – tās ideja pieder muzeja dibinātājam Jānim Sudmalim, un ar pārtraukumiem šādas kopizstādes muzejā notiek jau daudzas desmitgades.
Pēdējos gadus izvēlēts biennāles formāts, ļaujot māksliniekiem uzkrāt vairāk ideju un atbrīvojot izstādi no ikdienišķības auras, saka Dace Kārkla: "Ja izstāde notiek ar pārtraukumiem, reizi divos gados, tad arī skatītājiem ir interesanti vērot, kas tad ir noticis mākslinieka rokrakstā. Kāds mākslinieks mainījis žanru, cits – pievērsies citādākai glezniecības manierei..."
Izraudzītie darbi
Interese par dalību kopizstādē bijusi liela – iesniegti gandrīz 140 darbu, no kuriem atlases komisija izraudzījās apmēram pusi.
"Viens no lielākajiem atlases kritērijiem ir, lai šis darbs būtu mākslinieciski augstvērtīgs un mākslinieks būtu profesionālis. Protams, ir arī tīrradņi – piemēram, šeit mēs redzam Jāņa Žīmanta koktēlniecības mazās formas, un viņš pēc izglītības ir matemātiķis. Bet māksliniekam ir bijušas stabilas izstādes, arī [mākslas zinātniece] Ingrīda Burāne viņu ir augstu novērtējusi kā īstu tīrradni. Manuprāt, šajās ekspozīcijās viņa darbi ļoti labi iekļaujas, jo viņš perfekti pārvalda koka tehniku," teic muzeja direktore.
Katru gadu muzejs iepērk vienu Liepājas mākslinieka darbu, un šoreiz krājuma komisija izvēlējusies izstādē pārstāvēto Ulda Rubeža gleznu "Skats no studijas". Dace Kārkla atklāj, kādēļ izraudzīts tieši šis darbs: "Ņēmām vērā, ka šis darbs ir mākslinieciski ļoti labā kvalitātē, un arī to, ka Liepājas muzeja krājumā ir tikai viens Ulda Rubeža darbs. Bet Uldis ir ierakstījis stabili savu vietu Liepājas mākslas dzīvē jau vairāku desmitu gadu garumā. Un, ņemot vērā, ka mums krājumā ir tikai viens neliels viņa darbiņš, izvēlējāmies nopirkt arī gleznu "Skats no studijas". Tā ir māja Avotu ielā, un priekšplānā ir redzama telpas klātbūtne, bet, paskatoties tālumā, redzama Liepājas ainava un gleznieciskās vērtības. Līdz ar to arī tematiski šis darbs ļoti labi iekļāvās izstādes uzsaukumā. Jo izstāde kopumā ir veltīta Liepājas 400-gadei, kas būs nākamgad."
Mākslinieku rokraksti
Rīkojot Liepājas mākslinieku kopizstādi jau daudzus gadus, muzeja direktorei īpaši interesanti šķiet sekot, kā mainās mākslinieku rokraksti un izteiksmes veidi.
Dace Kārkla neslēpj: "Mani visvairāk pārsteidza šie Lienes Eltermanes dekoratīvie šķīvji ar nosaukumu "Jūra, kaijas un es". Eltermane ir ādas māksliniece, viņai nesen Liepājas muzejā bija arī personālizstāde, viņa sadarbojas arī ar Lietuvas un Igaunijas ādas māksliniekiem, esam rīkojuši kopizstādes, kur viņa ir kuratore... Bet šoreiz māksliniece pati atnāca ar apgleznotiem šķīvjiem. Man tie liekas stilistiski perfekti izstrādāti, un tā nav āda, bet apgleznoti trauki! (..) Vēl man ļoti patika šis keramiķes Kristīnes Cukuras darbs. Viņa pārsvarā veido lietišķa rakstura kompozīcijas, bet šie "Rozā sapņi" tiešām ir kā rozā sapņi, un formas izveidē Kristīnei tas ir kaut kas pavisam jauns. Ja mums kā muzejam būtu bijis mazliet vairāk naudas, mēs noteikti būtu nopirkuši arī Kristīnes Cukuras darbu."
Izstādes ievadā tiek pasniegtas arī nelielas prēmijas, izceļot žūrijas ieskatā veiksmīgākos darbus. Šogad mākslinieku Alekseja Naumova, Ievas Epneres un Anitas Arbidānes veidotā žūrija galveno balvu piešķīra mākslinieka Kristapa Tintes darbam "Austošais kanāls".
"Es varētu teikt ar Naumova vārdiem, ka šajā darbā ir neapšaubāmas gleznieciskas vērtības, viņš ir ļoti radošs, un arī krāsu palete ir veiksmīgi izvēlēta. Darbs rosina domāt, varbūt uzdod vairāk jautājumu nekā atbildes, bet katrā gadījumā vienaldzīgu neatstāj," komentē muzeja direktore.
No apģērbu dizaina uz glezniecību
Kristaps Tinte ir 28 gadus jauns liepājnieks, kurš savulaik ar glezniecību aizrāvies, mācoties apģērbu dizainu. Pirms diviem gadiem viņš pabeidza glezniecības studijas Latvijas Mākslas akadēmijā un atgriezās Liepājā. Divus metrus augsto darbu "Austošais kanāls" viņš uzgleznoja speciāli izstādei.
""Austošais kanāls" ir tāda kā mana enerģētiskā saikne, caur ko es caurstrāvoju radošo impulsu. Pašā gleznā var ieraudzīt divus tēlus, kas man ir tādi selestiāli tēli, brīvi nostājušies un ieauguši tādā mistiskā vidē, pētot šo zemi, Liepāju. Nosaukumam ir vairākas šķautnes, un katrs to var skatīt, kā grib. Piemēram, to var skatīties kā kultūras atmodu Liepājā, domājot par šī brīža un nākotnes norisēm pilsētā," stāsta mākslinieks.
Radot šo darbu, Kristaps Tinte domājis gan par ļoti senām reliģisku motīvu gleznām, gan par moderno glezniecību un iztēlē sapludinājis dažādus laikmetus. Lai gan pats darbs ir abstrakts, mākslinieks sev pamatu rod klasiskajā glezniecībā: "Es pašlaik eju cauri visiem vecmeistariem no Renesanses, no tālākiem gadsimtiem. Kādreiz man ļoti interesēja modernā māksla. Kad sāku gleznošanu, tas mani bija iedvesmoja – amerikāņu modernā māksla, abstrakcionisms. Speciāli biju aizbraucis uz Ņujorku, izstaigāju visus muzejus, lai pavērotu šos darbus klātienē un iedvesmotos no šiem grandiem. Bet, paliekot vecākam, palieku arī mierīgāks, un mani vairāk interesē klasiskais."
Ikdienā Kristaps Tinte pelna iztiku, strādājot ģimenes uzņēmumā, bet brīvo laiku velta glezniecībai. Liepājas mākslinieku kopizstādē viņš piedalījās arī pirms diviem gadiem un atzīst, ka galvenā balva šoreiz nākusi negaidīti. Bet tas esot patīkams pamudinājums turpināt darbu un darīt to tepat, Liepājā.
"Es tiešām nebiju gaidījis, ka mani apbalvos. Jo to jau nedara apbalvojuma dēļ, vismaz es personīgi. Es vienkārši ļoti cienu savu pilsētu un gribu būt daļa no pilsētas kultūras tieši saistībā ar mākslu," saka liepājnieks.
Vizuālās mākslas kopizstāde "Pilsēta izredzētā" Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē būs skatāma līdz 10. novembrim.
