Atvadīšanās no mākslinieka notiks 17. oktobrī pulksten 14.00 Rīgas Kremācijas centra Lielajā zālē.
Tēlnieka Jāņa Mikāna darbus raksturo mākslinieciskā izteiksmība un augsta kvalitāte. Mākslinieka daiļrade ir unikāla Latvijas medaļu mākslā, pateicoties autora prasmei radoši darboties ar metāla gravējuma tehnoloģijām. Jānis Mikāns atjaunoja un no 1994. gada izgatavoja pēc tēlnieka Gustava Šķiltera (1874–1954) meta veidotā Latvijas Republikas apbalvojuma Triju Zvaigžņu ordeņa piecas šķiras.
Jānis Mikāns no 1955. gada mācījās Rīgas 45. vidusskolā. No 1963. gada topošais tēlnieks mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metāla dizaina izglītības programma).
1965. gadā Mikāns mācības pārtrauca un līdz 1966. gadam strādāja par slīpētāju bij. Rīgas Ķīmiskās mašīnbūves rūpnīcā "Rigahimmaš", Biķernieku ielā 18, Rīgā, un tika iesaukts obligātajā militārajā dienestā PSRS Bruņotajos spēkos (1966–1968).
No 1968. gada Jānis Mikāns mācības RLMV Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļā turpināja. Mācoties RLMV, piedalījās jauno mākslinieku izstādē (1969) un arī no 1969. gada vadīja bij. Republikas Izglītības, augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku (RIAZID) kultūras nama Tautas daiļamata meistaru studiju "Zīle", J. Alunāna ielā 7, Rīgā (tag. Rīgas Kultūras centrs "Iļģuciems", daiļamata meistaru studija "Zīle").
1971. gadā viņš beidza RLMV Metālapstrādes nodaļu, un viņam līdzās RLMV absolvēja O. Balodis ar diplomdarbu "Dzelzs vārti", Aina Gulbe, Uģis Pāvuls, Antons Zeltiņš (1942–1990) ar darbu "Vairāki rotu komplekti no metāla ar dārgakmeņiem" un citi.
Pēc RLMV beigšanas Jānis Mikāns strādāja bij. Suvenīru ražošanas apvienībā "Daiļrade" (1971–1972; uzņēmuma galvenā māksliniece bija keramiķe Kaiva Elliņa) un RLMV bij. ražošanas kombinātā, kur darbojās līdzās metālmāksliniekiem: Anitai Smilgai (RLMV mācību ražošanas metālapstrādes darbnīcas māksliniece–meistare 1967–1991), Andrim Smilgam (RLMV mācību ražošanas metālapstrādes darbnīcas vadītājs 1967–1991), Indulim Urbānam (1947–2024) un citiem.
No 1972.–1978. gadam Jānis Mikāns studēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Tēlniecības katedra). Mākslinieks studēja pie nozīmīgiem tēlniekiem, kā Emīla Meldera (1889–1979; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1940–1979, katedras vadītājs 1945–1946), Alberta Terpilovska (1922–2002; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1971–1999, katedras vadītājs 1977–1998), Valda Alberga (1922–1984; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1968–1984), Igora Vasiļjeva (1940–1997; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1962–1997), Ojāra Siliņa (1927–2003; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1972–1999), Arvīda Drīzuļa (1934–2019) u.c. Tiešās kalšanas metodi Jānim Mikānam bija iespēja apgūt LMA vasaras praksē pie tēlnieka, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Kārļa Jansona (1896–1986; LMA Tēlniecības nodaļas pedagogs 1937–1972, vasaras prakses vadītājs līdz 1984) tēlnieka darbnīcā "Siļķes", Cēsīs.
Studiju laikā LMA Jānis Mikāns turpināja pedagoga darbu un bija mākslinieciskais vadītājs bij. RIAZID kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studijā "Kalvis" (tag. Rīgas pašvaldības Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" Lietišķās mākslas studija "Kalvis"). Jāņa Mikāna vadītās studijas audzēkņi eksponēja darbus lietišķās mākslas izstādē (1978, Kale, Francija).
1978. gadā mākslinieks absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu – bareljefu "Jaunība", vadītājs, tēlnieks Valdis Albergs. Līdzās viņam pie vadītāja Valda Alberga LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja topošie tēlnieki Māra Kalniņa (1948–2015) ar darbu "Šūpoles" un Raitis Bēcis. Tēlniecības nozarē brieda pārmaiņas, un Jānis Mikāns līdzīgi citiem jaunajiem tēlniekiem redzēja tās attīstību citādāk un plašāk kā viņu LMA pasniedzēji.
Pēc LMA absolvēšanas Jānis Mikāns turpināja strādāt studijā "Kalvis". Mākslinieka un tautas daiļamata meistares Valdas Kesneres ("Kalvis" vadītāja no 1972) vadītās studijas audzēkņi piedalījās izstādēs: studijas "Kalvis" lietišķās mākslas izstāde (1979, Latvijas PSR Valsts Vēstures muzejs), tautiskā bižutērijas izstāde (1980, Jabloņeca, bij. Čehoslovākija), studijas "Kalvis" lietišķās mākslas izstāde (1982, bij. Republikāniskais Zinību nams), studijas "Kalvis" lietišķās mākslas izstāde (1986, Valmiera, Liepāja), lietišķās mākslas izstāde (1988, Viļņa, Lietuva). Studijā "Kalvis" darbojušies rotu meistari: Artūrs Frīdbergs, Aivars Olšteins, Zigmunds Drengers u.c.
Kā SIA "Kalvis" direktors un mākslinieciskais vadītājs Jānis Mikāns atjaunoja un no 1994. gada izgatavoja Latvijas Republikas valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa piecas šķiras (autors tēlnieks Gustavs Šķilters (1874–1954)).
Mākslinieks veidojis arī nozaru apbalvojumus: "Sējējs–95" laureāta sudraba medaļu (1995), "Ernesta un Arvīda Brastiņu piemiņas medaļu" (1995), balvu Latvijas koru saietam "Meņģeļi" (1997, bronza), "Hieronīma Grindeļa balvu" (1998, 2004, ar tēlnieku Jāni Strupuli, zelts, sudrabs, rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija, A/S "Grindeks"), Ministru prezidenta balvu "Sudraba zizlis" (1998, sudrabs), LR Iekšlietu ministrijas apbalvojumu "Goda zīme" (2000) un citus.
Tēlnieks piedalījās izstādēs: Republikas "Mākslas dienu" tēlniecības darbu izstāde (1984, MF Tēlnieku nams), Latvijas 7. medaļu mākslas izstāde (1991), Baltijas valstu medaļu mākslas triennāle (1992, Viļņa, Lietuva), "Metāls un rotas" (1992, rīkoja E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Dievturu sadraudzi Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā), Latvijas 8. medaļu mākslas triennāle (1994, RVKM Mencendorfa nams), Latvijas 9. medaļu mākslas triennāle (1997, RVKM Mencendorfa nams), Latvijas 10. medaļu mākslas triennāle (2000, RVKM Mencendorfa nams), Latvijas 11. medaļu mākslas triennāle (2003, bij. Valsts Mākslas muzejs, tag. LNMM). Jānis Mikāns bija aktīvs bij. tēlnieku kopas "Latvijas Tēlnieku centrs" organizēto izstāžu dalībnieks. 1986. gadā mākslinieks rīkoja izstādi "Metāls. Emalja" (ar Induli Urbānu, MF Tēlnieku nams).
Tāpat viņš piedalījies interjera veidošanā bij. Rīgas Proletāriešu rajona civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļai (tag. Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa) Zemgaļu ielā, Rīgā (1983, Mākslas fonda Dekoratīvā mākslas kombināta arhitekte Gundega Martirova, vitrāžas veidoja mākslinieki Sandra Bērziņa–Skrauce (1944–2021) un Ludis Bērziņš (1929–2021), svečturus, lustras un metāla kalumus – Indulis Urbāns un Jānis Mikāns (RLMV ražošanas kombināta mākslinieki)).
20. gadsimta 80. gados Jānis Mikāns veidojis etnogrāfiska stila rotas dizaina tērpu kolekcijām bij. Rīgas Modeļu namā (RMN, pastāvēja no 1948.–1997. gadam). Viņš bija Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs kopš 1986. gada un tika uzņemts ar tekstilmākslinieka, LMS prezidenta (1994–2005) Egila Rozenberga, LMS valdes atbildīgā sekretāra, tēlnieka Aivara Gulbja (1933–2024), metālmākslinieka Arnolda Jansona (1927–1987) rekomendācijām, LMS Metālmākslas sekcijas priekšsēdētāja, metālmākslinieka Jura Gagaiņa–Kagaiņa (1944–2017) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925–2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 39 – par. Mākslinieks tika uzņemts LMS Metālmākslas sekcijā par medaļu sēriju tompakā, kapara materiālos un sudraba rotu komplektu.
1981. gadā Jānis Mikāns lasīja lekcijas LPSR Mākslas fonda izstāžu zālē "Tēlnieku nams" par akmens apstrādi, bronzas liešanu zūdoša vaska modeļa tehnoloģijā. Mākslinieks veidoja LMS "Gada mākslinieks" medaļu (1997), kas bija pasniegta tēlniekam Kristapam Gulbim. 1994. gadā Jānis Mikāns tika ievēlēts LMS valdē līdzās LMS prezidentam Egilam Rozenbergam, viceprezidentei Rutai Čaupovai, valdes locekļiem Pēterim Martinsonam, Henriham Vorkalam (1946–2018), Edgaram Vērpem, Aivaram Krūklim, Romanam Vitkovskim, Tenim Grasim (1956–2007) un Andrim Freibergam (1938–2022).
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kā arī privātkolekcijās.
