Laikmetīgā māksla allaž kaut ko risina – kādu sociālu, politisku vai kulturālu notikumu, un daudzus darbus katrs var interpretēt dažādi. Svinot galerijas "427" desmit gadu jubileju, līdz 2. novembrim tur apskatāma mākslinieces Ievas Kraules-Kūnas personālizstāde "Rīma", un arī viņas personālizstādi katrs var interpretēt sev aktuālos virzienos.
Brīva vieta interpretācijai
Viena no izstādes "Rīma" interpretācijām cieši saistīta ar rudens ražas laiku, kad cilvēkiem gribas salasīt no dārza pēc iespējas vairāk kabaču, ķirbju un ābolu. Tomēr nereti pārmērīgā ražas vākšana un vešana mājās noved pie tās bojāejas, jo nav iespējams to laikus apēst vai iekonservēt.
Izstāde "Rīma" iesāk arī plašāku diskusiju par patēriņa vai pārtēriņa paradumiem sabiedrībā, kas attiecas ne tikai uz rudens ražu. Māksliniece Ieva Kraule-Kūna novērojusi:
"Man liekas, ka patērniecība var būt dažāda, un pārsvarā tā rodas no tukšuma un nepiesātinātās sajūtas, kuru mēs mēģinām aizpildīt ar kaut ko citu."
Māksliniece Ieva Kraule-Kūna pirms desmit gadiem bijusi klāt brīdim, kad savas durvis vērusi galerija "427", tāpēc zīmīgi, ka viņas darbi galerijā apskatāmi tieši desmit gadu jubilejas laikā. Pašlaik galerijas telpas atrodas Stabu ielā 70, bet pirms desmit gadiem tā savas pirmās telpas atrada Latgales apkaimē (iepriekš Maskavas priekšpilsēta).
"Tad, kad mēs atvērāmies, pirmo gadu bijām Maskačkā, blakus Jēzus baznīcai. (..) Vienreiz [galerijā] ienāca divi acīmredzami piedzērušies cilvēki,
viņi skatījās un pētīja, un prasīja man krieviski, vai viņi var skatīties uz šo visu un domāt, ko viņi grib? Es teicu, ka tieši tāda ir ideja. Un viņi teica, ka nāks vēl. Cik mēs katrs esam atvērti pret jaunām pieredzēm – tas jau katram atšķiras," stāsta galerijas "427" vadītājs Kaspars Groševs.
Desmit gadu laikā no galerijas "427" veiksmīgi atspērušies vairāki latviešu mākslinieki, kā piemēram, māksliniece Amanda Ziemele, kura ar saviem darbiem ieguvusi starptautisku atzinību un veidojusi Latvijas paviljonu prestižajā Venēcijas mākslas biennālē; māksliniece Darja Meļņikova, kuras galerijā "427" izstādītie darbi tika nominēti Purvīša balvai, un daudzi citi.
Māksliniece Ieva Kraule-Kūna uzskata, ka panākumu atslēga meklējama galerijas "427" atšķirībā no citām, komerciālajām galerijām. "Ja mēs domājam par galeriju klasiskā tās izpratnē, to vadītāji no māksliniekiem sagaida paredzamu rezultātu. Attiecīgi arī mākslinieks nevar atļauties tik brīvi eksperimentēt un ir zināms spiediens. Bet nekomerciālās vietās māksliniekam ir iespēja realizēt savas idejas bez virsvadības un bez paredzama rezultāta.
Ja mērķis nav pārdošana vai atzinība, tu vari atļauties uztaisīt arī sliktu izstādi, un tās reizēm ir visinteresantākās. Jo tur tu atļaujies darīt to, ko citādi tu varbūt baidītos vai vienkārši tev neļautu," viņa saka.
Galerijas "427" vadītājs Kaspars Groševs uzskata, ka šīs mākslas vietas nosaukums var būt maldinošs – tā līdz galam neatbilst galerijas statusam, jo tās mērķis nav pārdot mākslas darbus, bet tos izstādīt.
"Man vairāk patika vārds "galerija" tādā klasiskajā nozīmē. Galerija ar darbiem, kur var ieiet iekšā un tos paskatīties. Bez komerciālā aspekta. Tas nekad nav bijis mūsu mērķis," saka Kaspars Groševs, kurš min, ka galerijas darbība ir lielā mērā atkarīga no valsts un pašvaldības finansējuma, ne no ienākumiem. "Ir bijuši daži gadījumi, kad esam lūguši arī cilvēkus mūs atbalstīt," atzīst galerijas vadītājs.
Vai radošums un bizness var iet roku rokā?
Mākslas darbu pārdošanas gadījumus Kaspars Groševs sauc par laimīgiem negadījumiem. "Pagājušogad mums bija Ievas Putniņas izstāde, un izdevās, manuprāt, viņas vislabāko darbu pārdot.
Un par to pārdotās gleznas naudu mēs varējām atbalstīt nākamās izstādes – Luīzes Nežbertes izstādes – atvēršanu.
Dažreiz viss saslēdzas. Es jau gribētu pārdot [vairāk], bet Latvijā mākslas tirgus ir mazs un arī gaume ir pietiekami konservatīva," stāsta Kaspars Groševs.
Nesen Kaspars Groševs un Ieva Kraule-Kūna, pārstāvot galeriju "427", devās uz Viļņu, kur norisinājās laikmetīgās mākslas gadatirgus.
"Ikdienā mēs tādu auditoriju pa tiešo nesasniedzam. Mākslai ir [svarīgs] tas klātbūtnes faktors – ir labi redzēt darbus ne tikai "Instagram"," stāsta Kaspars Groševs, kurš Latvijas mākslu pārstāvēja kopā ar kolēģiem no galerijām "Māksla XO" un "Alma", "Agijas Sūnas Art Gallery" un Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālo telpu "Pilot", kā arī "Asni", "ISSP Gallery" un "Cut Art Gallery".
Kaspars Groševs atzīst: "Vispār ļoti labi izskatījās latvieši arī uz kopējā fona. Bija prieks, ka arī kopumā iespaids cilvēkiem bija labs."
Galerijas vadītājs savas darbības laikā Latvijā un pēc pieredzes ar ārzemju galerijām dažādās pasaules valstīs secina, ka Latvijā vizuālajai mākslai finansējuma līmenis ir ļoti zems. Viņaprāt, mākslinieki domā par komerciālo darbību tad, kad tas jau kļūst par izdzīvošanas jautājumu, un pēdējo gadu laikā ir novērojis, ka vairāki latviešu mākslinieki paralēli nodarbojas ar merča pārdošanu – sevis darināto tējas krūžu, krekliņu, auduma maisiņu un citu elementu pārdošanu.
Līdzīgu novērojumu viņš veicis arī saistībā ar mākslas institūcijām: "Mums ir maz naudas vizuālajai mākslai Latvijā, tā tiešām ir. Bet tāpēc arī tādām mākslas institūcijām kā, piemēram, "Kim?" arī ir tā komerciālā darbība.
Jo tas jau nav tā, ka viņi grib spēlēt galeristus, viņi vienkārši grib pārdot, lai varētu turpināt realizēt savu cēlo misiju."
