Japānas Grafisko dizaineru asociācija un Starptautiskais Hirosimas Kultūras fonds 1983. gadā aizsāka projektu "Hirosimas gars", veidojot plakātus ar mērķi pieminēt un godināt Hirosimas un Nagasaki atomuzbrukumos bojāgājušos, kā arī vairot mieru savā valstī un ārpus tās. Projekts turpinājās katru gadu līdz 1989. gadam un pēc pārtraukuma atsākās 2005. gadā, atzīmējot 60. gadadienu pēc Otrā pasaules kara.
Šodien izstāde apceļo un uzrunā sabiedrību Eiropā un pasaulē. Stāsta izstādes kuratore Latvijā Ilze Dobele: "Te ir ārkārtīgi interesanti, ka ir tādi mākslinieki, kuri paši bijuši mazi bērni un kaut kādā veidā to piedzīvojuši, protams, viņi bijuši evakuēti no tām vietām, kur bija tuvumā un nav paši tieši cietuši no tā, bet ļoti pastarpināti. Kā arī tādas paaudzes mākslinieki, piemēram, kā mēs, kuri ir dzimuši jau stipri pēc tam un visu par notikušo ir uzzinājuši tikai pēc liecībām, tāpēc arī, es domāju, tas redzējums un arī tas, cik dažādi viņi ir izvēlējušies, ko simbolizēt, ir gan atšķirīgs, gan, manuprāt, katrs par sevi vērtība."
Plakātos redzams, kā mākslinieki guvuši iedvesmu, dodoties uz notikumu vietu, pārskatot liecības, pārrunājot notikumus ar tuviniekiem, tā atainojot bojāgājušos, sprādziena brīdi, tā sekas un ietekmi uz sabiedrību un to, ka joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu visā pasaulē par kodolieroču izmantošanu.
Ideja par mieru un tā vērtību šajā laikā ir viens no galvenajiem vēstījumiem sabiedrībai, par ko jārunā visās iespējamās valodās.
Kopš Otrā pasaules kara un atombumbu uzmešanas Japānai pagājuši 79 gadi. Šajās desmitgadēs jau vismaz trīs paaudzes aizvien meklē iespējas izvairīties no kara.
Ilze Dobele: "Manuprāt, tieši tāpēc šī izstāde ir ārkārtīgi svarīga, jo tā ietver ne tikai vienkārši domu par mieru, kuru mēs tagad izprotam pilnīgi savādāk, bet ka mēs arī ieraugam šo mieru un nepieciešamību pēc miera globālākā, daudz lielākā izpratnē, ka karš, par kuru mēs nedomājām, ka vispār var notikt kā tāds parasts karš, mūsdienās notiek, notiek ar dažādām hibrīdmetodēm, un mēs pat neviens nepieļaujam iespēju, ka kaut kas tālāk var notikt, un mēs, protams, arī domājam un ceram, ka tā būs, bet arī šie cilvēki to savos darbos ir iekļāvuši – kaut neviens nepiedzīvotu to, ko viņi ir piedzīvojuši. Manuprāt, tieši tāpēc ir svarīgi runāt arī par šāda veida mākslinieku redzējumu un arī par mieru kopumā, jo, es domāju, šajā brīdī tas ir ļoti svarīgi."
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un kodolieroču izmantošanas draudiem miera tēma atkal kļuvusi aktuāla, tāpēc ikviens izstādes apmeklētājs aicināts salocīt origami dzērvi, tā ne tikai papildinot izstādi, bet arī izsakot kopīgu vēlēšanos par Ukrainas uzvaru karā un mieru pasaulē.
Ilze Dobele skaidro: "Japānas ticējums vēsta, ka, ja cilvēks saloka 1000 origami tehnikā veidotas papīra dzērves, tad viņam ir iespēja ievēlēties vēlēšanos. Mūsu ideja ir tāda, ka mēs ļoti vēlamies, lai šīs 1000 dzērves būtu šo divu mēnešu laikā, jo, protams, ka mums visiem ir viena vēlēšanās par mieru, es domāju, tur nav jābūt ļoti patētiski noskaņotam, lai to teiktu, jo tā ir ļoti reāla vēlēšanās visiem, un mēs katrs noteikti darām kaut ko, lai tas īstenotos. Tā arī būtu zināmā mērā katra cilvēka iespēja paveikt kaut ko nelielu un atstāt arī savu vēstījumu."
Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka glabā plakātus par miera tēmu, kas tapuši 20. gadsimta 70.–80. gados un kurus radījuši tādi zināmi mākslinieki kā Laimonis Šēnbergs, Frančeska Kirke, Gunārs Kirke, Vadims Ivanovs, Ilmārs Blumbergs un citi. Tāpēc bibliotēkas biedrība vēlas aktualizēt plakāta žanru kā lakonisku un spēcīgu mākslas izteiksmes līdzekli publiskajā telpā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības pārstāve Sanita Kitajeva stāsta: "Vēl ļoti svarīgs aspekts, kāpēc izstāde ir tieši Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, – pievērt uzmanību tam, cik karš un kodolieroči ir apdraudoši kultūras mantojumam.
Arī Ukrainā mēs redzam, ka kultūras mantojums tiek iznīcināts; un runāt par to ir arī lielāka jēga, jo, iznīcinot kultūras mantojumu, tiek spēcīgi sists pa nācijas saknēm, pa nācijas identitāti, un, protams, pāri visam ir šis miera vēstījums."
Izstāde "Miera gars" ir nekomerciāls un brīvprātīgā darbībā balstīts projekts. Tāpēc izstādes rīkotāji aicina atbalstīt izstādes ideju un norisi, kā pateicību par ziedojumu saņemot šī gada miera plakāta izdruku, pastkarti vai iespēju izvietot uzņēmuma logo izstādē.
