Planētas asinsvads

Nelielās RIXC izstāžu zāles centrā ir uz grīdas izklāta Kahovkas reģiona karte ar sagrautā dambja skartajām teritorijām gadu pēc katastrofas. Šķietami bezpersonisko satelītuzņēmumu caurauž koši rozā iekrāsoti Dnipro upes ūdeņi.

"Man Dnipro upe ir simbols cīņai par brīvību. Padomju laikā to centās iznīcināt, sabūvējot neskaitāmas spēkstacijas, bet tā joprojām plūst. Es to redzu kā lielu asinsvadu mūsu planētas ķermenī, tāpēc savā darbā spēlējos ar košām krāsām," saka mākslinieks.

Viņš atceras – kad dambi sagrāva, nevienam nebija skaidrs, kas notiks tālāk. Pat ārzemju vadošie ekologi, kuri tika aicināti izteikt prognozes par skartās apkaimes nākotni, neko neesot varējuši pateikt.

"Šajā kartē mēs redzam pārrautā dambja skarto apkārtni, kad tā jau ir nosacīti "atguvusies" – tur, kur pirms tam bija milzīgais rezervuārs, ūdenim atkāpjoties, ir parādījušās jaunas augu sugas, radušies nelieli purvi un mitrāji. Kad padomju laikā uz Dnipro upes tika sabūvēti dambji, tika domāts tikai par elektrības ieguvi, nevis par dabu. Tagad daba sevi izgudro no jauna. Un caur to arī mēs varam pārdomāt savas attiecības ar dabu un pastiprināt idejas, kas varētu dot šai vietai jaunu elpu," spriež Oleksandrs.

Šis darbs ir turpinājums Dnipro upes izpētei mākslā, ko Siruss aizsāka jau agrāk un daļēji prezentēja šopavasar digitālās kultūras centrā "MEET" Milānā. Darba gaitā mākslinieks sapratis, ka viņu visvairāk interesē saites starp dažādām sugām. Viņš strādāja kopā ar ekologiem un arhitektiem no projekta "Ro3kvit", kurā apvienojušies profesionāļi no Ukrainas un ārvalstīm, lai meklētu risinājumus Ukrainas infrastruktūras atjaunošanai, tai skaitā Dnipro upes un iznīcinātā dambja skartās apkārtnes nākotnei: "Viņu veiktā izpēte man lika saprast, ka sugu mijiedarbība Dnipro apkārtnē ir diezgan specifiska. Savā darbā es gribu paplašināt šo ideju, tāpēc arī šo izstādi sauc "Es esmu tavs paplašinājums". Gribu uzsvērt, ka mums jābūt ļoti uzmanīgiem un precīziem attiecībās ar vidi ap mums. Ukrainā pašlaik var redzēt vienu no dinamiskākajām ekoloģiskajām sistēmām pasaulē, un tas ir labs piemērs tam, cik ātri lietas var mainīties un kā starp dažādiem vides elementiem veidojas jaunas saites. Nākotnē savas idejas gribu pārvērst praktiskos risinājumos, bet pagaidām šis darbs ir tikai spekulācija par tādu realitāti, kurā mēs spētu ieklausīties visās sugās un to vajadzībās."

Apkārt uz grīdas uzlīmētajam Dnipro satelītattēlam mākslinieks izvietojis vairākus no pārstrādātas plastmasas veidotus puķupodus ar augiem un radio uztvērējiem, kas simbolizē arī daudzslāņaino saziņas pasauli starp dažādām sugām.

"Bet šeit atrodas neliels robots, kurš gan pašlaik atpūšas, bet plānots, ka izstādes laikā tas pārvietosies pa karti, reaģējot uz signāliem, kas nāk no šiem radiouztvērējiem. Tie visi ir savienoti vienā tīklā, mazā mērogā parādot ideju, ka visas sugas varētu pastāvēt vienā kopīgā sistēmā," stāsta mākslinieks.

Audzināts kā sociālistiskā reālisma gleznotājs

Ar Oleksandra Sirusa vārdu pirmoreiz sastapos starptautiskā jauno mediju mākslas izstādē Liepājā. Toreiz uzmanību piesaistīja viņa virtuālās realitātes darbs, kurā Siruss bija izmantojis iepriekš kādā projektā Kijevā ar skatītāju atļauju ievāktus personīgos datus – skenētas acu zīlītes, plaukstas formas, pirkstu nospiedumus. Tagad uzzinu, cik Oleksandram šis projekts bijis nozīmīgs: "Toreiz bija tikko sācies Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, un man likās simboliski svarīgi savākt datus no tautiešiem, kuri varētu iet bojā kuru katru brīdi. Cilvēki zināja, ka viņi šos datus man uztic. Kijivā tobrīd bija ļoti nedroši veidot šādu izstādi, tomēr tā notika. Liepājā izstādītais darbs tapa vēlāk, kad šos gigabaitus ar datiem pārveidoju atsevišķā virtuālās realitātes darbā."

Oleksandrs Siruss ir no Harkivas, un ceļu mākslā sāka caur klasisko glezniecību. "Mani audzināja par klasisku sociālistiskā reālisma gleznotāju, jo Harkivas mākslas skolu ļoti ietekmēja padomju Krievijā dominējošie mākslas stili. Kādu brīdi arī man bija izskalotas smadzenes un patika šāda māksla, bet, kopš pametu akadēmiju, vairs nekad neesmu gleznojis. Pagājuši jau gandrīz desmit gadi, bet man joprojām ir trauma no tiem laikiem. Es nepabeidzu augstskolu un sāku strādāt kino un datorspēļu industrijā kā konceptu un 3D mākslinieks. Apguvu daudz ko jaunu un sapratu, ka gribu turpināt darboties mākslā, bet jau ar jaunām prasmēm un izteiksmes līdzekļiem." 

Izmēģinājis spēkus tādos laukos kā ģeneratīvā māksla un virtuālā realitāte, Oleksandrs Siruss saprata, ka viņu aizrauj tieši jauno mediju māksla. Un viņš iepazinās ar mākslinieku kolektīvu "Photinus" (tas ir arī latīniskais nosaukums vienai no jāņtārpiņu sugām), kas ir vieni no jauno mediju mākslas celmlaužiem Ukrainā.

Tieši viņu dēļ Oleksandrs nolēma palikt dzimtenē: "Es pat to nesauktu par kolektīvu, "Photinus" ir kļuvis par manu ģimeni.

Tā kā man nav labas attiecības pašam ar savu ģimeni, tad šie mākslinieki ir mani tuvākie cilvēki.

Strādāju kopā ar viņiem jau četrus piecus gadus. Viens no kolektīva dibinātājiem Makss Robotovs (Max Robotov) mani uzaicināja sadarboties kādā komerciālā projektā Kijivā, un tā es pārcēlos uz turieni. Tolaik cerēju, ka uz visu dzīvi…"

"Photinus" plāni bija lieli: esot pat gribējuši izveidot jauno mediju mākslas muzeju Kijivā. Taču drīz pēc kara sākuma Oleksandram nācās pamest Ukrainu, jo viņš vairs nevarēja dabūt sev vajadzīgās zāles kādai iedzimtai slimībai. Tā kā māksliniekam bija piedāvājums darboties rezidencē Antverpenē, viņš pārcēlās uz Beļģiju: "Briselē atradu mediķus, kas varēja man palīdzēt. Tā nu dažus mēnešus dzīvoju mākslinieku rezidencē Antverpenē, un kopš tā laika ceļoju pa dažādām valstīm, popularizējot ukraiņu jauno mediju mākslu un savu mākslinieku kolektīvu "Photinus". Mūsu kolektīva dibinātājs Makss jau pirmajās kara dienās devās uz fronti un šajos gados ir ieguvis kapteiņa pakāpi. Pamazām armijai pievienojās arī vairums citu kolektīva mākslinieku, bet daži dzīvo ārpus Ukrainas."

Mākslinieka misija

Kad krievi uzspridzināja Kahovkas dambi, Oleksandrs bija Beļģijā un nekavējoties sāka vākt naudu plūdos cietušo atbalstam. Kad runājam par to, kā Oleksandrs redz savu mākslinieka misiju laikā, kad viņa valsti plosa karš, viņš citē sev nozīmīgā "Photinus" dibinātāja Maksa Robotova sievas, Ņujorkā dzīvojošās ukraiņu laikmetīgās mākslinieces Ļesjas Homenko (Lesia Khomenko) teikto. Siruss viņu vērtē kā skaļāko ukraiņu balsi ASV.

"Viņa teica, ka tagad visa mūsu māksla ir augstas kvalitātes pierādījums mūsu nācijas eksistencei.

Krievi joprojām mēģina noslaucīt mūs no Zemes virsas, un to mēs redzam ne tikai kaujas laukā, bet arī, piemēram, Venēcijas kinofestivālā, kur nupat tika izrādīta filma par krievu karavīriem. Es biju tik dusmīgs!

Tagad viņi mēģina Rietumu pasaulei pārdot stāstu, ka tie taču ir "tikai karavīri", ka arī krievu karavīri ir "labi cilvēki". Ja mēs ar to neko nedarīsim, tad pasaule arvien vairāk pieņems, ka krievi mūs turpina nogalināt. Un tad varbūt tiešām par Ukrainu varēsim runāt tikai pagātnes izteiksmē. Tāpēc man visu laiku ir prātā Ļesjas teiktais, ka mums caur mākslu ir jāturpina parādīt ukraiņu nāciju visaugstākajā kvalitātē," uzsver mākslinieks.

Zinātniskās un estētiskās dimensijas

Ar izstādi "Es esmu tavs paplašinājums" Oleksandrs Siruss noslēdz savu rezidenci Rīgas jauno mediju kultūras centrā RIXC, kas pazīstams ar projektiem, kuri apvieno mākslu, zinātni un jaunākās tehnoloģijas un jau sešus gadus īsteno rezidenču programmu.

RIXC pārstāve Līva Siliņa stāsta: "Šī konkrētā rezidence aizsākās attālināti jau vasarā, bet klātienes periodā mākslinieks visu septembri strādā pie noslēdzošā posma. Ar Oleksandru Sirusu mūsu sadarbība sākās jau pagājušogad, kad viņš pie mums uzturējās citā rezidencē. Mums interesē un saskan tēmas, kas parādās viņa darbos, un mēs arī vienmēr priecājamies atbalstīt ukraiņu jauno mediju mākslu, īpaši šajā periodā. (..) Šajā konkrētajā darbā saskaras vairāki mākslinieciski slāņi, tas ir ļoti bagātīgs nozīmes un jēgas ziņā, īpaši politiskā kontekstā. Man pašai šis darbs ļoti patīk arī estētiskā ziņā, tā ka to var baudīt arī šādā veidā. Un viņš ir sadarbojies ar pētniekiem, līdz ar to darbā parādās arī zinātniska dimensija."

Ukraiņu mākslinieka Oleksandra Sirusa izstāde "Es esmu tavs paplašinājums" RIXC galerijā būs skatāma līdz 28. septembrim.