Izstādē "Mana istaba" Ieva Iltnere atklāj lietas, kas viņu iedvesmo – gleznas, grāmatas, fotogrāfijas, dizaina priekšmetus, modi, arhitektūru, etnokultūru. Ar sev piemītošu talantu Ieva Iltnere veido gleznas telpu tādā veidā, kas liek domāt, ka redzamā aina tur bijusi mūžīgi.
Viņai piemīt spēja līdzsvarā nolikt tēlus, priekšmetus un ainavu neatkarīgi no to izcelsmes un vēsturiskā perioda. Ieva Iltnere domā telpiskā kontekstā, nojaucot sienas plaknes un savedot kopā dažādus, dažkārt pilnīgi pretējus objektus.
"Man patīk tas periods, kad tā "Mana istaba" vispirms ir manā galvā. Tā ir tukša, un tikai es zinu, kas tur būs, un lēnām krāju kaut kādus materiālus, iespaidus vizuāli.
Tad tā galvā jau noformējas, un atliek tikai to uztaisīt. Bet tā vīzija man bija absolūti skaidra – tā ir kā gleznas dekonstrukcija," stāstīja Iltnere.
Galerijas "Māksla XO" telpa nu savā ziņā pārvērtusies par mākslinieces gleznu – tikai izjauktā veidā, vienlaikus atspoguļojot arī pašu gleznas tapšanas procesu.
Māksliniece vērtēja, ka rakstniekiem, iespējams, tas ir citādāk – rakstīt var jebkur un jebkā, bet gleznotājam vajag savu istabu. Un lielu istabu, lai varētu ērti strādāt.
"Vispār es ļoti ilgi negribēju par šo ideju stāstīt, jo man patīk tāda brīvības sajūta, ka es pati to izdomāju, pati uztaisu un man nav jāsniedz nevienam atskaite. Šoreiz arī, tā it kā tā pirmā izstāde būtu, šausmīgi ņēmos un pārtaisīju.
Man pilnīgi, Ilze ir lieciniece, galerijā asaras vienkārši bira pašas no sevis – ne jau aiz bēdām, bet no tā, cik daudz tu to enerģiju esi atdevis, un tevi katrs sīkums tā kā uzbudina. Jā, bet pēc tam tas viss atlaižas," stāstīja Iltnere.
Galerijas "Māksla XO" vadītāja Ilze Žeivate norādīja, ka māksliniece šajā izstādē ir burtiski uzgleznojusi savu gleznu, savu istabu, vienlaikus it kā pievelkot pie sevis arī galerijas telpu, padarot to par savu.
"Galerijas telpa ir sarežģīta, tur ir visādi elementi, kas dažiem māksliniekiem traucē, – dekoratīvi radiatori, kolonna un vēl radiatori no 30. gadiem. Bet Ieva par visu priecājās, ka tie ir ierakstījušies [izstādē] šoreiz kā vēl nekad, ka tie ir elementi viņas istabā. Viņa šoreiz savāca galeriju," pauda Žeivaite.
Izstādē atrodas vairāki priekšmeti, kas arī reāli nāk no mākslinieces istabas, piemēram, grāmatu plaukts, gleznas un vinila plaukts. Lielākā daļa tēlu gan ir pārvesti, transformējoties citos formātos.
"Man liekas, ka tur ir ļoti daudz no Ievas istabas, jo es esmu bijusi viņas darbnīcā vairākkārtīgi, un tie ir tēli, kas ir Ievas istabā. Šie vecmeistari, kas stāv pielīmēti vai piesprausti pie sienas, viņu gleznu fotogrāfijas, – tagad tās ir uzgleznotas un palikušas lielākas. Arī tēva vai ģimenes fotogrāfijas, kas arī ir viņas istabā pie sienas, tagad ir galerijā un dzīvo uz plauktiem.
Tie ir Ievas tēli, viņas figūras, kas ir vairāku gadu garumā izkristalizējušās kā tikai Ievas Iltneres figūras, un viņas ir šajā istabā. Tur ir daudz no Ievas. Viss laikam. Varbūt tāpēc arī Ieva bija tik iztukšota, jo viņa tā kā visu bija atdevusi šai izstādei," stāstīja Žeivaite.
