Latvijas Mākslas akadēmijā, atzīmējot augstskolas 105. dzimšanas dienu un gatavojoties jaunā mācību gada sākumam, atklāta plaša Baltijas valstu un Polijas mākslinieku laikmetīgās mākslas izstāde.
Kā stāsta akadēmijas rektors Kristaps Zariņš, izstāde "Serenissima" apliecina Mākslas akadēmijas redzamību Eiropas kontekstā, jo izstādē piedalās gan lietuvieši, gan igauņi, gan poļi: "Izstāde ir brīnišķīgs sākums jaunajam mācību gadam, jo studenti var skatīt un iedvesmoties, un redzēt savu perspektīvi Eiropas kontekstā. Šajos 105 gados Mākslas akadēmija ir attīstījusies un vienmēr bijusi Latvijas vizuālās mākslas, kultūras un identitātes vairotāja un apliecinātāja."
Izstādes "Serenissima East" uzmanības fokusā ir cilvēku brīvības alku un vēstures attiecības.
Poļu kurators Kšištofs Staņislavskis, atlasot darbus, izstādes idejā apvieno mākslu un pašizpausmes brīvību personiskajā, nacionālajā un globālajā kontekstā, radot tiltu starp pagātni un tagadni.
Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Vītoliņš, raksturojot izstādes dalībniekus, saka: "Es domāju ka lietuvieši ir tādi filozofiskāki, igauņi atkal ir tādi asprātīgāki, katrā valstī varbūt ir tādas kultūras iezīmes. Varbūt tas vienojošais, lai gan mēs esam dažādas paaudzes šajā izstādē, ir tāda analogā prasme. Tā ir paaudze, kas ir radusi vai ir strādājusi ar analogiem fiziskiem paņēmieniem."
Viņš piebilst, ka, viņaprāt, vērtīgākais izstādē izpaužas caur ārzemju kuratora citādo skatījumu, kas, iespējams, atšķiras no tā, ja to būtu veidojuši Latvijas vai Baltijas pārstāvji: "Tas varbūt ir skats no Polijas uz Baltiju un tajā skaitā pašiem uz sevi. Tas iedod tādu svaigumu."
Latvijā izstādīti vairāk nekā divdesmit autoru darbi – glezniecība, grafika, video. Tie aptver daudzveidīgas tēmas – identitāti, sabiedrības kritiku, ikdienu no neierasta skatpunkta, kosmogoniju un digitālo vidi.
Izstādes kuratore Inese Rozentāla par izstādes ierosmi stāsta: "Pats pirmsākums šai izstādei sākās pirms astoņiem gadiem, kad kurators, mākslas zinātnieks Krištofers Stanislavskis Latvijā prezentēja poļu animācijas 60 gadu jubileju. Tā kā sadarbībā tika aicināta Latvijas Mākslas akadēmija, tad mēs prezentējam savus vadošos profesorus."
Kristapa Zariņa gleznās redzami mākslas vēstures citāti, kas savijušies ar autora pašrefleksiju. Tēlnieka Gļeba Panteļejeva objekti pievēršas materiāla un formas simbiozei. Andris Vītoliņš demonstrē spilgtas glezniecības instalācijas, kas atbilst dinamiskajam 21. gadsimtam. Jānis Murovskis un Guntars Sietiņš jau tradicionāli ir atpazīstami ar savu eksperimentālo un unikālo pieeju grafikai.
Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras vadītājs Sietiņš par savu darbu atklāj: "Pēdējos darbos ļoti daudz izmantoju tieši dažāda veida rakstzīmes, jo mani suģestē digitālās vides estētika. Mākslinieks var strādāt ar otu, ar zīmuli, vilkt līnijas, es izvēlos skaitļus un tā saucamos glifus jeb rakstzīmes, kuras kombinējot iegūstu fonu saviem darbiem – papildu līdzekli, izpausmes veidu."
Latvijas Mākslas akadēmijas aulā izstāde aplūkojama bez maksas līdz 13. septembrim. Pēc tam tā ceļos uz Igauniju un Lietuvu.
