Keramiķe Ieva Jurka pieslīpē savu mākslas darbu – viņa izvēlējusies atainot pūķi. Līdz šim māksliniece strādājusi ar porcelānu, tādēļ šamots ir jauns izaicinājums.
"Tas kontrasts bija pamatīgi jūtams, jo šeit ir ļoti milzīgs šamota grauds, bet tas ir ļoti patīkami, ka var veidot lielus darbus, kas turas labi kopā, pateicoties tieši šim šamota daudzumam mālā," atzīst keramiķe no Latvijas Ieva Jurka.
Šamota skulptūras tiek veidotas no īpaši karstumnoturīga materiāla, kurā māls ir sajaukts ar sīkām apdedzināta māla daļiņām. Šogad skulptūru simpozijā piedalās mākslinieki no Latvijas un Lietuvas. Īpašais simpozija viesis ir bijušais jelgavnieks, keramiķis Guntis Svikulis, kurš jau vairākas desmitgades mīt Lielbritānijā – viņš ataino skudras, taču ar domu par mums, cilvēkiem.
"Man skudras šķiet nenormāli foršas, un tas savijās ar cilvēkiem, arī kad cilvēkiem notiek visādas padarīšanas. Viņi dzīvo, viņi mācās, viņi aug, viņi nokļūst kādā mirklī, kad viņi sāk apzināties sevi. Un tāpēc man darbā ir tā bāzīte, kur tā skudra aug, kad viņa saprot, kad viņa beidzot ir skudra, kad viņa ir kaut kas – viņa ir skudra, un tad viņa sāk apzināties sevi," stāsta keramiķis no Lielbritānijas Guntis Svikulis.
Šamota keramikas skulptūru tradīcija Jelgavā aizsākusies 2013. gadā, pateicoties tēlniekam Aleksandram Djačenko.
Šogad simpozija skulptūras vieno tēma "Anima" jeb tulkojumā no latīņu valodas – dvēsele.
"Visu laiku ir jādomā par to, kas notiek 800 kilometru attālumā no Latvijas, un it kā viss ir ļoti mierīgi, bet īstenībā pasaule ir sajukusi prātā. Un tad mākslinieki, strādājot ar šo keramisko materiālu, mēģina saglabāt to iekšējo līdzsvaru – kaut vai idejiski, domājot par to, kāpēc mēs vispār esam šajā pasaulē un ko mēs varam pēc sevis atstāt," saka keramiķe Ilze Emse-Grīnberga.
Desmit dienas mākslinieki strādā pie savām skulptūrām, lai tieši saulgriežos pusnaktī tās ar uguns liesmu atklātu pilsētas viesiem.
"Mēs apliksim apkārt tā kā krāsni, improvizētu krāsni, tāds režģis ar izolējošu materiālu. Tad no apakšas mēs viņu kurināsim līdz tūkstotim grādu. Kādu pusstundiņu noturēsim tos grādus, lai tas viss iekšā nozied, un tad notiksies lielais notikums – mēs viņu atvērsim un viņš degs viss, un cilvēkiem būs prieks," saka keramiķis no Lielbritānijas Guntis Svikulis.
Šovasar darbi būs skatāmi Pasta salā, tomēr, ņemot vērā, ka ir pabeigts šamota skulptūru parks, nākotnē skulptūras tiks izvietotas pie Valdekas pils Pārlielupē.
