Metu konkurss tika izsludināts februārī, lai izraudzītos ne vien vislabāko risinājumu izcilās latviešu rakstnieces monumentam, bet arī tā atrašanās vietas – Teātra laukuma – labiekārtošanai, lai šī vieta būtu ērta un patīkama gan kājāmgājējiem, gan tiem, kuri tur gribētu atpūsties.
Pavisam tika saņemti septiņi pieteikumi. Žūrijas komisijas vadītāja, Rīgas Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola tos raksturo: "Ļoti, ļoti atšķirīgi darbi. Tiešām bija interesanti tos visus skatīties. Bija darbi, kuri parādīja Aspaziju atpazīstamā attēlojumā skulpturāli, bija darbi, kuri rādīja kādus Aspazijas radītos tēlus, bija tādi, kas ir abstraktāki un pat interpretē visu laukumu kā Aspazijas pieminekli, tā ka ļoti, ļoti atšķirīgi skatījumi."
Iespējams, varētu būt kāda nesaderība mērķī, ka ir ļoti nepieciešams Aspazijas tēls šajā laukumā, un vairāk mums vajadzēja runāt par pilsētvides kvalitāti Vecrīgā un kā mēs to varam sasniegt. Iespējams, tad būtu vieglāk arī žūrijai."
Konkursā pieteiktos darbus vērtēja anonīmi, uzvarētāju neizraudzījās, bet žūrija izvēlējās otrās un trešās vietas ieguvējus, kā arī piešķīra veicināšanas balvu. Tomēr, kā informēja pašvaldībā, atverot aploksnes, kurās iesniegta informācija par metu autoriem un to kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, konstatēts, ka otrās vietas ieguvējs nav iesniedzis nevienu no nepieciešamajiem dokumentiem, bet trešās vietas darba autori nav pievienojuši atsevišķus dokumentus.
Līdz ar to otrā un trešā vieta konkursā tiek anulēta, un tām paredzētās godalgas netiks izmaksātas.
Konkursa rezultāti nozīmē, ka neviens no metu konkursā iesniegtajiem darbiem Teātra laukumā netiks īstenots. Šobrīd tiek apsvērta iespēja nākotnē rīkot atkārtotu konkursu.
Žūrijas priekšsēdētāja Evelīna Ozola komentē: "Dažos no konkursa darbiem veiksmīgāk atrisināts Teātra laukuma iekārtojums, citos — meistarīgāk veidots Aspazijas piemineklis, taču diemžēl nevienā metā nav izdevies panākt abus — gan emocionāli uzrunājošu vides objektu, gan mūsdienu pilsētniekam ērtu un Vecrīgas vidē iederīgu laukuma iekārtojumu. Vienlaikus arī žūrijas vidū būtiski atšķiras viedokļi par laukumam un piemineklim piemērotāko risinājumu."
Metu konkursā otrajā vietā sākotnēji ierindojās mets ar devīzi "Dora", kurā Aspazijas piemineklim piedāvāts ekspresīvs Zalkša līgavas tēls, savukārt laukumā veidots monumentāls ansamblis ar atsaucēm uz senās Grieķijas arhitektūru. Meta autori izvēlējušies palikt anonīmi. Trešā vieta sākotnēji piešķirta metam ar devīzi "Mīla Kaisle Drosme" (autori — arhitektu birojs "Sampling"), kas piedāvāja laukumā veidot māksliniecisku objektu grupu — kūstošu sirdi, liesmu un rozes tetovējumu.
Veicināšanas balva – 750 eiro – pasniegta metam ar devīzi "Uzziedēja" (autori — ainavu arhitektūras darbnīca "Alps"), kurā Teātra laukums papildināts ar bagātīgiem apstādījumiem, bet Aspazijas piemineklis veidots ar atpazīstamu dzejnieces siluetu un sejas vaibstiem. Žūrija izcēla risinājuma mājīgo un romantisko atmosfēru, tomēr norāda arī uz trūkumu – laukuma pārsātinātību ar dažādām detaļām.
Jāatgādina, ka vieta, kur paredzēts novietot Aspazijas pieminekli, atrodas iepretī grāmatnīcai "Valters un Rapa", otrā pusē ir ieeja viesnīcā, bet pāri Aspazijas bulvārim ir Nacionālās operas un baleta ēka. Pašlaik šajā laukumā ir salikti soli un novietoti puķupodi ar augiem, izveidojot improvizētu skvēru. Kā atzīst žūrijas pārstāves, vieta ir sarežģīta, jo atrodas Vecrīgā un tā ir samērā neliela.
Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei bija noteikta līdz 60 000 eiro (bez PVN).
Žūrijas komisiju vadīja Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Žūrijas komisijā strādāja Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve – arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis – tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis – scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīja un savu viedokli sniedza arī AS "Valters un Rapa" pārstāvis Andris Gobiņš un Vecrīgas biedrības pārstāvis Guntis Stirna.
