Autors strādā analogajā tehnikā un pats laboratorijā attīsta melnbaltās fotogrāfijas. Izstādi Liepājā veido 40 melnbalti oriģināldarbi, kas uzņemti ar "Hasselblad 501CM" vidējā formāta kameru uz melnbaltas filmas, kā arī 70 digitālas fotogrāfijas.
Liepāja ir lieliska vieta, kur redzēt neparastu arhitektūras sajaukumu, saka Filips Maržo. Viņš pievērsis uzmanību arī koka ēkām, kas raksturīgas Liepājai. Baltijas jūras piekrastes un apdzīvotās vietas viņu saista vairāku iemeslu dēļ – zināma melanholija, kas liek atcerēties mammu, kurai patikušas Ziemeļeiropas valstis, taču būtiskākais ir īpašā piekrastes gaisma, turpina autors: "Francijā piekraste ir citāda. Baltijas jūras piekrastē ir īpaša gaisma, kas atšķiras no reģioniem un apdzīvotām vietām Francijā.
Kāpēc es mīlu šīs valstis? Ir pat grūti to paskaidrot, varbūt tā ir gaisma, varbūt kultūra, ēkas, cilvēki, man pašam tas šķiet mazliet neparasti. Dīvaini, varbūt tas ir klusums? Jā, es mīlu klusumu."
Jautājot, kas viņu pamudinājis fotografēt Liepājā, izrādās, ka tas ir atpazīstamais gleznojums Ziemeļu fortos, kur uz jūrā brūkošās fortifikācijas redzams sirmgalves portrets. Tikai vēlāk viņš uzzinājis, ka šī gleznojuma autors ir franču mākslinieks. Mākslas fotogrāfs Filips Maržo stāsta par sava ceļa sākumu uz Liepāju. Lai viņš apmeklētu kādu vietu, tai jāatrodas blakus jūrai, saka autors: "Atceros, kad es ieraudzīju fotogrāfiju ar šo gleznojumu, es nodomāju, ka man ir jāapmeklē šī pilsēta. "Google" vēl pameklēju informāciju, un man bija skaidrs, ka turp došos."
Liepājas muzejā skatāma analogā melnbaltā fotogrāfija, kur Filips Maržo pie Ziemeļu fortiem fiksējis tur redzamo gleznojumu. Fotografējot pie Ziemeļu fortiem, pūtis stiprs vējš, atceras autors. Vējš ir vēl viena Liepājai raksturīga iezīme, kas francūzi pārsteidzis, vējš te ir traks, spriež Filips Maržo:
"Vējš ir tik stiprs visur, jums ir ļoti skaista pludmale, bet tie forti man bija kas absolūti neparasts."
Fotogrāfs Filips Maržo, apceļojot Baltijas jūras piekrasti, pabijis dažādās valstīs un pilsētās – viņš bijis Rīgā, Rojā, Kolkā, Mazirbē, Helsinkos, Palangā, Klaipēdā, Gdiņā, Lībekā, Malmē, Stokholmā un citviet. Fotogrāfiju izstādē, kas skatāma Liepājā, uzmanību piesaista kāda fotogrāfija, kur redzama Nidas un Kaļiņingradas (Kēnigsbergas) apgabala robeža, Lietuvas pusē pludmales smiltis ir pilnas ar cilvēku pēdu nospiedumiem, otrpus robežai šķiet, ka nav nevienas dzīvas dvēseles. Ņemot vērā notiekošo kara darbību Ukrainā, Filips Maržo saka, ka Krieviju viņš vairs negribētu apmeklēt nekad:
"Mēs te redzam, ko ļoti spēcīgu, – Lietuvas pusē ir dzīvība, otrā pusē nav nekā."
Mākslas fotogrāfa Filipa Maržo izstāde "Baltijas jūras piekraste franču fotogrāfa objektīvā" Liepājas muzejā tapusi sadarbībā ar Francijas Institūtu Latvijā. No Liepājas mākslas fotogrāfs turpina savus klejojumus Gotlandē, Zviedrijā. Pirms sešiem gadiem no savas dzimtās Parīzes mākslas fotogrāfs pārcēlies uz dzīvi Polijā, Gdaņskā, lai būtu iespēja iegremdēties Baltijas atmosfērā. Projekts "Baltijas piezīmes" turpinās un, kā saka pats autors, – viņš cenšas noķert šī reģiona garu – genius loci. Izstāde Liepājas muzejā skatāma līdz 27. oktobrim, un tajā aplūkojama līdz šim plašākā projekta "Baltijas piezīmes" laikā uzņemto mākslas fotogrāfiju kolekcija.
