Ar performanci – ekskluzīvas vakariņas ar mākslīgo intelektu vārdā Parazīts saimnieka lomā, ielūkošanos kosmosa sensorajās dzīlēs un sarežģītajās attiecībām starp dzīvām un nedzīvām radībām, sākas RIXC Mākslas un zinātnes festivāls.
Rasa Šmite stāsta: ""RIXC" mākslas un zinātnes festivāla šīgada uzmanības centrā ir divas lietas: simbioze, kā mēs redzam attīstību mijiedarbībā ar citām dzīvām būtnēm vai vispār mijiedarbībā arī ar nedzīvām būtnēm, un otrs ir, kā mēs šo simbiozi varam uztvert? Vai varam pieredzēt? Jo mums pastāv šīs atpazīstamās piecas maņas, bet kas notiek ar šo mītisko, mistisko mūsu sesto maņu? Mums vienmēr ir sajūta, ka jūtam kaut ko vairāk, nekā spējam izskaidrot? Un šogad festivālā gribam parādīt, ka tā nav tikai metaforiska, simboliska vai ezoteriska nozīme šai sestajai maņai, bet ka tai ir arī daudz zinātnisku izskaidrojumu."
Starptautiskā festivāla izstāde iekārtota Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē.
Telpas vidū, tādā kā mājdzīvnieku guļamgrozā, kas pārsegts ar caurspīdīgu jumtiņu, kūņojas neparastas radības, kas atgādina krāsainas, kustīgas zeķītes. Tas ir spāņu mākslinieces Monikas Rikičas eksperiments "Hiperbola" ar mērķi izstrādāt un attīstīt alternatīvu kognitīvo mašīnu. Šīs mehāniskās personības, kas sensori mijiedarbojas, veidotas no ar rokam darinātas elektronikas un ar mākslīgā intelekta iesaisti.
Savukārt latviešu māksliniece Sabīne Šnē radījusi darbu par kokiem un klimata pārmaiņām – "Mēs piederam viņiem", Kurzemē skenējot kokus, veidojot digitālus attēlus un 3D printētus objektus. Māksliniece atklāj: "Darbs ir par kokiem, par pasauli, kādu koki nodrošina mums, un tajā pašā laikā par to, kādu pasauli mēs veidojam kokiem. Tātad šīs abpusējās simbiotiskās attiecības un sešu digitālu zīmējumu izdrukas, un pieci 3D printētie objekti apskata dažādus scenārijus, ar kādiem mēs šobrīd saskaramies un kuri ir globālās klimata krīzes izraisīti. Es apskatīju augsnes piesārņojumu, gaisa piesārņojumu, sausumu, infekcijas slimību un kaitēkļu izplatīšanos un pārmaiņas augšanas sezonās, un zaudējumus bioloģiskajā daudzveidībā."
Savukārt jauktās realitātes instalācija "Laipni lūdzam!" aicina skatītājus digitālajā laikmetā pie viena galda ar mākslīgo intelektu. Māksliniece no Beļģijas Anna Pompermaijere skaidro: "Mēs vēlējāmies ar mākslīgā intelekta palīdzību radīt atbilstošu vidi pie pusdienu galda. Devām tam uzdevumu un vēlāk ar 3D printeri izdrukājām šos objektus.
Šis darbs ir ironisks, kritisks un sirreāls.
Mēs esam arhitekti un pētām, kā mēs apdzīvojam digitālo pasauli, kā mēs, cilvēki, arvien vairāk un vairāk ikdienas aktivitātēs sazināmies caur ekrāniem, potenciāli tērējot vairāk datu."
Otra festivāla izstāde tiks atklāta piektdien, 25. oktobrī, "RIXC" galerijā – tā ir Rasas un Raita Šmitu paplašinātās realitātes instalācija "Sensorās dzīles". Mākslinieki turpina pirms divdesmit gadiem aizsākto Irbenes radioteleskopa tēmu saistībā ar klimata pārmaiņām.
Festivāla organizators Raitis Šmits stāsta: "Mūsu aizrautība turpinās visu laiku ar kosmosu, ar zvaigznēm, ar to, kas ir ap Zemi un ap šo radioteleskopu. Mums saturiski ir ņemti ļoti konkrēti Saules novērojumi no šī radioteleskopa un vizuāli parādīta mūsu interpretācijā un sonificēti skaņas celiņā."
Jautāts, cik daudz izstādē klāt ir fantāzija un fikcija, mākslinieks teic: "Saistībā ar šo datu izmantošanu mēs atļāvāmies sev diezgan lielu radošo brīvību, sākot ar to, ka teleskops pats kā tāds materiāls, cieta celtne, ir pārtapis mazos punktu mākoņos, kur materialitāte ir izzudusi, un šie punktu mākoņi izplatās mūsu videodarbā animācijā un interpretē šo Saules novērojumu datus."
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla laikā norisināsies lekcijas un izstādes, bet festivāla noslēdzošajā dienā, 25. oktobrī, klajā nāks jaunākā RIXC sērijas "Acoustic Space/ Renewable Futures" grāmata "Hibrīdmāksla: naratīvi, jauno mediju eksperimenti un vīzijas zinātnes un mākslas simbiozei".
