Šovasar tur tapusi telpiskās skaņas jeb "ambisonics" studija, ko izveidojusi organizācija "Dirty Deal Audio". Tikko saņemts arī finansiāls atbalsts no Latvijas izpildītāju un producentu apvienības "LaIPA" telpiskās skaņas darbnīcu organizēšanai Laidos.
Kā viss sākās
Pirmsākumi meklējumi jau Rīgā, pievēršot uzmanību neapsaimniekotiem īpašumiem, atklāj māksliniece un Laidu muižas pils meistaru rezidences "Radošais Visums" vadītāja Inga Bermaka, taču ar domubiedriem radusies ideja, ka māksliniekiem nepieciešama vieta ārpus Rīgas, kur izrauties no galvaspilsētas dunas. Tā viņi mākslinieku rezidencei atraduši Laidu muižu, kur reiz bijusi lauku skola ar plašu apkārtni, kas ļautu strādāt un darbus izstādīt arī tēlniekiem, atklāj Bermaka.
"Kad mēs meklējām tādu vietu, mēs meklēšanas procesā nonācām pie tā, ka četru gadu laikā aizvērtas lauku reģionu 400 skolas. Sāku pētīt, studēt, kas tās ir par ēkām, kas ar šīm ēkām notiek. Apmeklēju dažas no tām un redzēju, kas notiek ar muižām, ja tās tiek pamestas vismaz divus gadus. Ar Laidiem tas notika kā viens brīnumains klikšķis," stāsta Bermaka. Vairāku mēnešu garumā notikušas sarunas ar Kuldīgas pašvaldību, izklāstītas idejas un ieceres.
Sadarbība bijusi veiksmīga, un Kuldīgas novada dome ar biedrību noslēgusi bezatlīdzības līgumu, kas neparedz īres maksu, taču ir pienācīgi jāuztur Laidu muižas ēka un jāsedz maksājumi. Vienlaikus tiek domāts par pils pakāpenisku restaurāciju, jo saglabājušies gan vērtīgi griestu gleznojumi, gan citas vērtības.
Vairs nav ienācēji Laidos
Laidu muižā šobrīd jau piedzīvotas būtiskas pārmaiņas, vispirms jau tā ieguvusi māksliniecisku atmosfēru. Bermaka galvenokārt strādā kā teātra scenogrāfe un kostīmu māksliniece, taču paralēli veido arī citus dizaina darbus gan interjerā, gan eksterjerā. Viņas pieredze atspoguļojas muižas iekārtojumā. Tur ir gan pašas veidoti lampu abažūri, gan citi interjera un mākslas objekti, kas piesaista uzmanību.
"Pa labi tā visa ir publiskā telpa, ir suvenīru stendiņš, mūsu pašu keramiķes Kristīnas Potapovas lejā darbnīcā veidotie darbiņi no porcelāna; kad tūristi iebrauc, var iegādāties," rāda Bermaka un piebilst: "Aicinām gan vietējos, gan garāmbraucējus, visus laipni uzņemam, visu izrādām, šeit var uzspēlēt šahu, galda tenisu, paklausīties mūziku, palasīt grāmatu. Mums tā ir tāda ierasta vide, paskatīties izstādi, padzert kafiju, paklausīties mūziku, bet lauku iedzīvotājiem varbūt tā nav tik ierasta lieta, jo viņi ir vairāk aizņemti ar lauku darbiem."
Sākumā jutušies kā ienācēji, taču tagad jau iedzīvojušies vietējā Laidu sabiedrībā, arī lasot talkās kartupeļus, piebilst Inga.
Divu gadu laikā Laidu muižu jau apmeklējuši vairāki simti mākslinieku no Latvijas un dažādām pasaules vietām. Šovasar muižā varot izguldīt jau vairāk nekā 60 cilvēkus.
"Vieta eksperimentiem un izglītībai"
Sākotnēji uz dzīvi muižā pārcēlušies septiņi cilvēki, bet muižas pārtapšanā iesaistīto skaits ir vairāk nekā 20. Organizācijas "Dirty Deal Audio" vadītājs Kristaps Puķītis ir bijis klātesošs Laidu muižas notikumos jau no paša sākuma, kad tā sāka pārtapt no skolas par vietu mākslai un radošam darbam.
"Pirmo reizi, kad mēs atbraucām, te vēl bija skola, ir pagājuši aptuveni divi gadi, izdarīts ir ļoti daudz, lai te būtu mājīgi. Ir daudz izaicinājumu, bet Ingai jāuzsit pa plecu, Inga satur kopā visu šo pasākumu, viņas neizzūdošā enerģija, daudzu gadu un scenogrāfa pieredze. Te iesaistās daudz draugu, kuri palīdz, izdarīts daudz," stāsta Puķītis.
Nesen Laidu muižā izveidota "Ambisonics" jeb telpiskās skaņas atvērtā studija.
Tā ir rezidence, kur skaņas mākslinieki, mūzikas producenti, komponisti, studenti un zinātnieki var braukt dzīvot muižā un strādāt, veidot koncertprogrammas un albumus, arī mācīties, kā veidot telpisku mūziku.
Vieta eksperimentiem un izglītībai, uzsver Puķītis. Par šo vietu Laidu muižā ieinteresējušies pasniedzēji no Oulu Lietišķās zinātnes universitātes (University of Applied Sciences (Oamk)), kuri Eiropas kultūras galvaspilsētā (2026) Oulu Somijā vēlas veidot telpiskās skaņas programmu. Viņi tikai to vēlas sākt, taču Latvijā jau esot, atklāj Puķītis.
Grūdiens kultūrai
"Mēs strādājam internacionāli, šādu darba telpu ir diezgan maz Eiropā, bet komponistu un mūziķu ir paprāvs skaits, un šī būs vieta, kur braukt strādāt. Jau tagad, kaut arī vēl neko daudz neesmu stāstījis, no Oulu grib braukt nākamā gada rudenī un šeit strādāt."
Puķītis atklāj, ka pieteicies arī "Latvijas skolas somas" programmai ar telpiskā kupola izbraukumu, tas paredzēts 70 cilvēkiem un izveidots kopā ar komponistu un pianistu Platonu Buravicki, iecerēts doties uz Latvijas skolām.
Savukārt, runājot par Laidu muižu, Puķītis cer, ka zināms papildu grūdiens attīstībai būs arī Eiropas Kultūras galvaspilsētas notikumi Liepājā 2027. gadā.
"Ļoti ceru, ja reiz Liepāja ir kultūras galvaspilsēta un Kuldīgas reģions ir kā partneris, ka tas būs grūdiens; kultūras galvaspilsēta ieliks pamatus gan Laidu muižas rezidencē, gan apkārtnes rezidencēs, kas ļautu šīm organizācijām nostiprināties."
Lai stiprinātu mākslinieku rezidences Kurzemē, Laidu muižas "Radošā Visuma" vadītāja Bermaka atklāj, ka tuvākajā laikā plānots izveidot Kurzemes mākslinieku rezidenču apvienību, lai varētu ar lielāku spēku startēt nozīmīgākiem projektiem starptautiskā mērogā. Septembrī gaidāma pirmā tikšanās reize, ko atbalstījis arī Valsts kultūrkapitāla fonds. Kurzemē ir aptuveni 12 mākslinieku rezidences, bet jau šajā nedēļas nogalē Laidu muižā notiek ECHO festivāls un ir iespēja apskatīt fotogrāfes Agneses Gutovskas foto izstādi "Sympatheia". Visi pasākumi Laidu pils rezidencē notiek bez maksas.
Sižetā izmantots Otto Iivari (Somija) skaņdarbs.
